Marijas Montesori pedagoģija ir brīnišķīga kā bērnība. Tā 20.gadsimtā nokritusi no debesīm kā ‘’nepazīstams meteorīts starp ievērojamiem spīdekļiem’’. ‘’[3,5lpp]. Arī šobrīd M. Montesori pedagoģijai ir liela loma pedagoģijā. M.Montesori pedagoģijas centrā ir bērns, kura attīstība tiek vairāk apskatītā kā ‘’lološana’’ M.Montesori izstrādāto metodi var iztēloties kā trijstūri, kura vienā virsotnē ir bērns, kas tiek respektēts kā personība un indivīds ar viņām piemītošām īpašībām, attīstības īpatnībām un darbošanās ritmu. Otra virsotne ir speciāli sagatavota vide, kas atbilst bērna vajadzībām un ļauj viņam apgūt lietu un parādību pilno pasauli. Trešā virsotne ir speciāli apmācīts pedagogs vai vecāki, kuru loma ir palīdzēt attīstīt bērnu dotumus. [3 ,6 lpp]
Bērns Montesori skatījumā bērns vispirms ir sociāla būtne un socializācija ir galvenais mērķis. [1,74lpp]. Runājot par bērnu, M.Montesori min jēdzienu ‘’absorbējošais gars’’, kurš darbojas kā sūklis, kas iesūc sevī visu. ‘’Ar savu absorbējošo garu bērns spēj uztvert valodu jau psihoembrionālajā fāzē, tādēļ par bērna valodu ir jārūpējas jau pirms tam, kad viņš sāk apzināti izrunāt pirmās zilbes. Bērnam jādzīvo starp cilvēkiem, kuri runā, citādi viņš nebūs spējīgs runāt pats. Līdzīgi kā ar valodu, bērns ar savu absorbējošo garu uztver sociālās attieksmes, reliģiju, kultūras iespaidus, turklāt ar stabilu,ietekmīgu,ietekmīgu un uz visiem laikiem paliekošu nozīmi un tā kā nekad vairs vēlākajos gados. ‘’[1,77lpp]. Un vēl svarīgi uzsvērt to, ka Montesori uzskata, ka nekad vairs savā dzīvē cilvēks nespēj tik viegli, sekmīgi un bez zaudējumiem mācīties kā absorbējošā gara laikā [3,19lpp]. Salīdzinot ar tradicionālo pedagoģiju šo aspektu, var minēt to, ka tiek ieteikts pirmsskolas vecuma skolēniem atklāt arvien jaunas lietas, jo tas ir vecums, kad skolēns labprāt uzņem visu jauno un viņus vada zinātkāre – izzināt visu jauno. Tas tiek dēvēts arī par ‘’sūkļa’’ vecumu. Montesori uzskata, ka atzīt bērnu par individualitāti vispirms nozīmē cienīt un respektēt bērnu kā būtni, kas izveidosies par personību. Ir jāievēro, ka katram bērnam ir savas intereses; katrs bērns attīstās pēc sava iekšējā plāna; katram bērnam piemīts savs absobētājgars;ir sava bērnišķīgā brīvības izjūtas. [1,79lpp].Tātad pēc Montesori domām bērns ir jārespektē un jāciena kā būtne, kas izveidosies par personību un salīdzinot ar tradicionālo pedagoģiju var secināt, ka tas tiek daļēji ievērots, jo viens no galvenajiem šķēršļiem ir lielais skolēnu skaits grupā.
…
