IEVADS
Jau no pašiem pirmsākumiem reliģijai ir bijusi liela nozīme cilvēces attīstībā. Gadiem ejot, reliģiju skaits ir palielinājies, taču to nozīme mūsdienu sabiedrībā, manuprāt, ir kļuvusi vājāka. Īpaši tas jūtams valstīs, kur reliģija netiek uzspiesta, kur katrs indivīds var vienpersoniski izvēlēties kādai ticībai piederēt, vai arī atteikties vispār no šīs ticības. Protams, šajā gadījumā nerunāju par ļoti ticīgām ģimenēm, kuras “ar varu” uzspiež saviem bērniem reliģiju, kādai paši pieder. Bet, ja salīdzina dažas Āzijas valstis ar Eiropas valstīm, tad bez šaubām, ir acīmredzami tas, ka Eiropas valstīs pastāv reliģijas brīvība. Manuprāt, tas savā ziņā ir arī reformācijas nopelns, jo tieši reformātori 16. gadsimtā nostājās pret katoļu baznīcu un sludināja, ka Bībeli var lasīt un izprast katrs, ka cilvēks pats atrod ticībā savas dvēseles glābšanu, tāpēc nav nepieciešamības pēc svētbildēm, mūku ordeņiem, gavēņiem, baznīcas hierarhijas. Kā rezultātā, reliģijas brīvība palielinājās, radās jaunas konfesijas un lūk- mūsdienās, vismaz vairums pasaules valstu iedzīvotāju ir tiesīgi izvēlēties, kam ticēt- neticēt, kā arī protams, kādai reliģijai piederēt-nepiederēt.
Izvēlējos rakstīt par monoteistiskajām reliģijām tādēļ, ka tās man ir garīgi tuvākas, un tas ir izskaidrojams ar to,ka pati piederu pie pareizticīgās ticības, kas ir viena no kristietības atzariem. Tā kā tiku kristīta salīdzinoši nesen, tad radās pastiprināta interese vairāk papētīt reliģijas. Mans referāta mērķis ir noskaidrot raksturīgākās un problemātiskākās iezīmes:
• Kristietībā,
• Islamā,
• Jūdaismā.
…
