Secinājumi
1. Pētījuma gaitā veicot darbu sapratu, ka monopols ir mainīga forma, kura nevar pastāvēt mūžīgi. Katrā laikmetā un gadsimtā ir savi monopolisti. Piemēram, datoru milzis „Microsoft” pērn tika izstumts no monopolu vidus. Tas notika, jo mūsdienās patērētājs vairs nevēlas datorus, viņiem ērtāk ir iegādāties viedtālruņus vai planšetdatorus.
2. Monopols parasti tiek iedalīts četrās lielās grupās: valsts, dabīgais, mākslīgais un pieprasījuma monopols. Man, interesanti likās iemesli, kādēļ šādas lielas organizācijas rodas. Izrādās, ka visbiežāk tas notiek, lai: mazinātu uzņēmuma kopējās izmaksas; uzņēmumam ir kādas tiesības (patents) būt vienīgajam produkta ražotājam; kāda nozare ir pietiekoši nozīmīga un svarīga, lai valsts pārņemtu visu nozari savā pārraudzībā un vadībā; kā arī starpuzņēmumu vienošanās savā starpā (kas ir nelikumīgi), u.c.
3. Valsts monopols rodas, kad valsts savā pārziņā pārņem svarīgas tautsaimniecības nozares. Katrā valstī šīs nozares ir atšķirīgas. Tās ir atkarīgas gan no valsts īstenotās politikas, gan nospraustajiem mērķiem.
4. Dabīgais monopols rodas, jo izdevīgāk un lētāk sanāk ražot vai sniegt pakalpojumu, ja ir tikai viens ražotājs. Tādas nozares visbiežāk ir dzelzceļu pārvadājumi, elektrības un ūdens piegāde, atkritumu apsaimniekošana.
5. Mākslīgie monopoli rodas dažādu vienošanos rezultātā- tās var būt gan likumīgas, gan nelikumīgas.
6. Jau kopš seniem laikiem monopoli pārsvarā ir pastāvējuši tirdzniecības jomās.
7. Šis un nākošie gadsimti ir īpaši ar straujo tehnoloģiju attīstību, kas arī spēlēs lielu nozīmi monopolu izveidē nākotnē.
…