Monopoliskā konkurence Latvijas tautsaimniecībā

Monopolu var raksturot arī plašākā nozīmē, kā firmu, kurai ir vara diktēt tirgus cenu. No šāda skatu punkta monopolfirma var būt gan liela, gan arī ne visai liela, tomēr tai jākontrolē solīda dotās preces tirgus daļa. Piemēram, Lielbritānijā uzņēmums var kļūt par monopolu, ja tas kontrolē 25 un vairāk procentus no attiecīgās preces vai pakalpojuma realizācijas daudzuma.
Tieši monopolstāvoklis dod iespēju monopolistam noteikt monopolcenas, kas pārdošanas variantā ir augstākas par cenu pilnīgās konkurences apstākļos. Tā rezultātā tas iegūst monopolpeļņu, kuras apjoms ievērojami pārsniedz normālo peļņu. Praktiskajā ekonomikā ir nepieciešams labi iepazīt monopoltipa uzņēmumu, jo tīrais monopols ir retums, tomēr ekonomiskajā teorijā šāds skatījums nav attaisnojums, jo tad robežas starp monopolu un oligopolu pamazām izzūd ( oligopols- situācija, kad tirgu pilnībā kontrolē ierobežots pārdevēju skaits). Rezultātā tiek ierobežotas tirgus formas analīzes iespējas, pirmkārt, tīrā monopola, tāpat kā pilnīgās konkurences firmas, analīze ļauj spilgtāk parādīt šo tirgus formu būtību, otrkārt, starp monopolu un oligopolu ir visai interesantas atšķirības.
Tīrais monopols praksē ir reti sastopams, jo visām precēm parasti pastāv kāda aizvietotāj prece, tomēr Latvijā ir uzņēmumi, kas ir ļoti tuvi tirgus monopolam: „Lattelekom”, ”Latvenergo”’, „Latvijas gāze”. Tādējādi monopola problemātika arī pie mums ir aktuāla.…