Kopš seniem laikiem, viena no neatņemām daļām katra mājokļa būvēšanā ir pamati. Par pamatiem sauc būves daļu, kas izvietota zemāk nekā zemes virsmas līmenis un paredzēta būves slodzes pārnešanai uz pamatni. Jau sen zināms, ka dažādu būvju izturība un kalpošanas laiks atkarīgs no pamatu stiprības. Tomēr ne vienmēr cilvēki rūpējas par to drošību un izturību. Pavisam pirmatnējās un vienkāršas celtnes tika būvētas tieši uz zemes virsmas.
Eksistēja vēl visprātīgākās pieiešanas pie darba, kad radīja akmeņu uzbērumi no laukakmeņiem, sajukot ar maziniem akmentiņiem un pārplūdinājot to ar ūdeni. Viss tas vajadzēja noblietēt un vēl apziest ar mālu, lai nosargāt no vēja un mitruma. Šie pamati stavēja dažus desmitgadus. Ilgu laiku izmantoja pamatu celšanai mālu, koku un akmeņu.
Arheoloģiskie izrakumi Indijā un Ēģiptē apstiprināja, ka pat vairāk tūkstoš gadu pirms Kristus dzimšanas celtniecībā tika lietoti pāļu, monolītie pamati un gremdakas. Pie pirmiem un senākajiem būvēm ar monolīta pamati var pieskaitīt Ēģiptiešu piramīdas. …