Ievads
Ja cilvēks pie optometrista vai oftalmologa ierodas kādu sūdzību vadīts, tad, uzklausot pacienta sūdzības un apskatot acis, un pārbaudot rdzi, acu speciālistam ir jārodas slēdzienam vai vismaz aizdomā par to, kas pacientam kait. Iespējams, ka tā nemaz nav slimība, kas tiešā veidā skar acis. Pastāv iespēja, ka pacientam ir problēmas kādā citā orgānu sistēmā, bet simptomi ir sasistīti ar acīm vai redzes diskomfortu.
Referātā aprakstītais simptoms – monokulārā dubutošanās – nav bieži sastopams. Tā konstatēšanai ir ļoti svarīgi saprast vai pacients ar dubultošanos izprot to pašu, ko medicīniskajā literatūrā apraksta ar šo terminu. Tikpat svarīgi ir atšķirt vai dubultošanās ir vienā acī vai abās.
Referāta sākumdaļā aprakstīts dubultošanās simptoms un izklāstīts kā tas izpaužas vienā acī. Turpmākajā darba daļā ir apskatītas slimības par kurām redzes speciālistam varētu rasties aizdomas, ja pacients sūdzas par monokulāru dubultošanos. Šajā gadījumā, gan visas slimības ir tiešā veidā sistītas ar acs anatomiskām vai fizioloģiskām izmaiņām. Apskatīti šo slimību un refraktīvo anomāliju attīstības iemesli, simptomi un ārstēšanas metodes.
Monokulārā dubultošanās
(Diplopia monocular)
Termins dubultošanās (angļu valodā – diplopia) ir cēlies no diviem grieķu vārdiem: diplous – dubults un opia – redze. [1]
Dubultošanās ir izplatīta sūdzība. Tā var parādīties eksāmenu sesijas laikā. Dubultošanās bieži ir daudzu sistemātisku traucējumu pirmā izpausme, sevišķi pie muskuļu vai neiroloģisku procesu traucējumiem. Precīza, skaidra simptomu aprakstīšana (piemēram, pastāvīgs vai saraustīts (dažkārt parādās); mainīgs vai pastāvīgs; tuvumā vai tālumā; vienai acij (monokulāri) vai abām (binokulāri); horizontāli (divi attēli blakus), vertikāli (divi attēli viens virs otra) vai slīpi (attēli atdalās horizontāli un vertikāli)) ir svarīga, lai noteiktu diagnozi un ārstēšanu. [2]
Pacienta izmeklēšana sākas jau no mirkļa, kad viņš ienāk optometrista vai oftalmologa kabinetā. Piemēram, ja slimnieks nāk ar noliektu galvu, stipri piemiegtiem plakstiņiem, tas rāda, ka viņš baidās no gaismas ( to sauc par fotofobiju) un iespējams viņam ir acs priekšējo daļu iekaisums. Savukārt par acs mugurējo daļu bojājumu – absolūto vai sadzīves aklumu – liecina atpakaļ atliekta galva, plaši ieplestas acis un uz priekšu izstieptas rokas. Taču, ja pacienta galva ir īpatnēji noliekta uz sāniem, jāsāk domāt par acs ārējo muskuļu paralīzi un ar šādu pozu pacients cenšas izvairīties no dubultošanās. [3]
…
