Ievads
Monētu izgatavošanas tehnika vēsturiski tiek iedalīta liešanas un kalšanas tehnikās. Monētas liešanai tika izgatavotas formas no gravēta akmeņa vai apdedzināta māla. Viduslaikos un jaunajos laikos monētu liešanu pielietoja viltošanas gadījumos. Tomēr neskatoties uz to, ka monētu kalšana prasīja vairāk cilvēku spēku, tā izplatījās vairāk nekā monētu liešana. Monētas kalšanas procesa un iekārtu pārzināšana palīdz numismātiem elementārā monētas raksturošanā ( pēc formas un iekšējām īpašībām salīdzinoši viegli var aptuvenu rašanās laiku un teritoriju, kur monēta kalta ).
Pastāv vairāki avotu veidi, kas sniedz ziņas par monētu izgatavošanas tehniku antīkajā pasaulē. Pirmkārt, pats svarīgākais avots ir pašas monētas, kur novērojot tās faktūru var spriest par tās izgatavošanas veidu, jo monēta vienmēr uz sevis atstāj izgatavošanas pēdas. Liela nozīme ir oriģinālo monētu spiedogu atradumiem. Tomēr šie atradumi ir ļoti reti, jo monētu izgatavošana bija valsts noslēpums un atstrādātos spiedogus iznīcināja. Tomēr jāņem vērā, ka antīkajā pasaulē notika ļoti aktīva monētu viltošana.
Sastopami arī daži rakstītie vēstures avoti, kas sniedz ziņas par monētu izgatavošanas terminiem, ar ko apzīmēja dažādus monētu ražošanas procesus un to darba rīkus, piemēram, spiedogu apzīmēja ar vārdu xapaτ ήρ utt.
Antīkā monētniecība pazina divus monētu izgatavošanas veidus – liešanu un kalšanu. Ir pilnīgi pierādīts, ka visagrākais un visizplatītākais monētu izgatavošanas vaids ir kalšana. Liešana tika piemērota izgatavojot lielās vara monētas, kuras kalt būtu ļoti grūti1 . Tiesības kalt monētas parasti piederēja augstākai valsts varai. Jau senatnē monētas tika kaltas pēc valsts pieņemta parauga. Savdabīgs izņēmums bija dāvinājuma monētas, kas bija domātas dāvināšanai atsevišķām personām un memoriālie izlaidumi, kas liecināja par izciliem vēsturiskiem notikumiem. Piemēram, Evkratidas izlaistās zelta monētas iezīmēja uzvaru pār Indiju, afīnes dekadrahtas monētu izlaišana bija pieskaņota grieķu uzvarai pie Marafones.
…
