1914.gadā Eiropa iesaistījās 1.Pasaules karā. Jau iepriekš kontinentā bija izveidojies saspīlējums, ko veicināja Vācijas ekonomiskā izaugsme, paplašināšanās tieksmes, bruņošanās sacensība un Eiropas sadalīšanās pretējos blokos. Pēc Sarajevā izdarītā atentāta Vīnē sāk domāt par militārām un diplomātiskām konsekvencēm pret Serbiju. Ķeizars Vilhelms II (1859 – 1941) pasludina Vācijas impērijas beznosacījumu uzticību Austrijai kā savienības partnerei. Tajā pašā laikā Francija deklarē savu uzticību savienībai ar Krieviju. 31.jūlijā Austroungārija un Krievija veic pirmos priekšdarbus kara uzsākšanai. Tam seko mobilizācijas pasludināšana Vācijā. Ar vācu karaspēka ieiešanu Beļģijā un Luksemburgā iesākas karadarbība. Pēc britu ultimāta Vācijai ar prasību nekavējoties atstāt šīs valstis, Lielbritānija piesaka karu Vācijai. Sākas Pirmais Pasaules karš, gadsimta katastrofa. Tas beidzas pēc četriem gadiem – 1918.gadā ar Vācijas, Austroungārijas un Turcijas sakāvi. 1
Galvenās karu izraisošās valstis bija Vācija, Austroungārija, Turcija un Bulgārija. Turcija iesaistījās šajā karā, jo kopš gadsimta sākuma Vācijai bija liela ietekme šajā valstī. Tā kā kara sākumā Turcijā atradās vācu karaspēks un valsts atkal vēlējās paplašināt savas robežas, Turcija nolēma pievienoties galvenajām karojošajām lielvalstīm. Bulgārija pievienojās, cerēdama iegūt teritorijas, ko tai neizdevās dabūt Balkānu kara laikā. Austroungārija jau iepriekš aktīvi bija iesaistījusies Balkānu notikumos un erchercoga Franča Ferdinanda nogalināšana Serbijā bija par iemeslu šīs valsts uzbrukumam Serbijai. Pamiers iestājās ar 1918.gada 11.novembri. 3 Pasaules karš lielā mērā ietekmēja arī Eiropas valstu iekšējās iekārtas...…
