Modernisms un postmodernisms

Jēdziens ‘moderns” nāk no latīņu vārda “modo”, kas nozīmē ‘nupat”, tieši tagad”. Nosaukums modernisms radies no franču valodas vārda modernisme Vispirms - šis termins ir daudznozīmīgs: pastāv tik modernisma tipu, cik sa­biedrību. Katrai sabiedrībai atbilst savs moder­nisms. Šā vārda jēga ir nenoteikta un patvaļīga – tāpat kā iepriekšējā perioda nosaukums: viduslai­ki. Modernisms literatūrā ir ne tikai jaunu daiļrades paņēmienu kopums, bet arī īpaša veida laikmetam raksturīgs pasaules skatījums. Tā parādīšanās bija vēsturiska nepieciešamība. Modernisms ir termins, kas meklē pats savu jēgu.
Modernisms tiek lietots, lai apzīmētu dažādus jaunus virzienus, tendences un strāvojumus pasaules mākslā, arhitektūrā, mūzikā, literatūrā. Modernisms ir diezgan izplūdis jēdziens. Katrā laikmetā kaut kas ir moderns un kaut kas- tradicionāls. Modernais ir jaunais,kas pārtop par novecojušu, kad priekšplānā iznāk kaut kas jaunāks. Modernais nav tas, kas ir modē, tam ir stabilākas vērtības: novecojot tas nekļūst par vecmodīgu, bet gan par klasisku, no kā var ņemt piemēru, mācīties. Modernisms attiecas uz ideju krīzes laikmetu. Mainās dzīves stils, vērtības orientācijas. Līdz ar modernisma dzīves izjūtas rašanos pasaule šķiet citāda nekā iepriekš. Nav nekā cieši noteikta, nemainīga, mūžīga.…