Vairākas aptaujātas zīmēšanas skolotājas uzskata, ka viņu priekšmets nekādā ziņā nav saistīts ar datoru izmantošanu. Ir pat skolotājas, kas izvairās no datora lietošanas nepietiekamu prasmju un zināšanu dēļ. Toties datorskolotāji, kam nākas mācīt bērniem strādāt ar grafisko redaktoru, atrodas sarežģītas izvēles priekšā. Vienkāršākais veids, iespējams, arī efektīvākais, kā pasniegt bērniem šo informātikas sadaļu, ir apskatīt pēc kārtas visus darbarīkus, dot piemērus, likt risināt uzdevumus- pēc dotā parauga izveidot to un citu darbu. Šāda darbība varbūt arī neizraisa īpašu interesi, tomēr viela tiek apgūta un zināšanas ir viegli un, galvenais, objektīvi izvērtējamas, apskatot paveiktos un nepaveiktos uzdevumus.
Pastāv vēl otrs veids, kā skolā mācīt darboties ar grafisko redaktoru Paint. Protams, lai iegūtās zināšanas būtu objektīvas un novērtējamas, arī šajā gadījumā jāapskata visus darbarīkus, jāļauj un pat jāliek tos izmēģināt. Gala darbs varētu būt skolēnu individuāli vai kolektīvi veidoti radoši darbi par kādu tobrīd aktuālu vai pašu izvēlētu tēmu. Šeit jau iepriekš jābūt izstrādātiem un skolēniem zināmiem kritērijiem- kādas prasmes jāliek lietā, kādi darbarīki noteikti jāpielieto, veidojot savu zīmējumu. Šīm prasībām jābūt elastīgām- skolēnam jāvar viena, zīmējuma idejai neatbilstoša rīka vietā izvēlēties citu. Skolotājs nonāk grūtas izvēles priekšā. Vērtējot radošu darbu vairs nevar uzskaitīt vienīgi pielietotu instrumentu daudzumu. Jāvērtē attēla kompozīcija, krāsu saskaņa, zīmējuma kopskats. Turklāt viss pasākums kā radošs darbs aizņem vairāk laika, mākslu pie datora nevar radīt vienreiz nedēļā tam atvēlēto 40 minūšu laikā. Skeptiķi noteikti iebildīs, ka tas nav vajadzīgs, esam izgājuši ārpus informātikas robežām. Ar to būtu jānodarbojas vizuālās mākslas pasniedzējiem. Savukārt vizuālās mākslas (zīmēšanas) pasniedzēju viedoklis tika apskatīts jau nodaļas sākumā. Kaut kur pa vidu paliek bērns ar savu zīmētgribu.…