Lai vēl vairāk veicinātu pušu gribas autonomiju, kas ir Konvencijas pamatprincips, 2. punktā pusēm tiek atļauts par piemērojamiem tiesību aktiem izvēlēties tiesību aktus, kas nav valstu tiesību akti. Šāds formulējums konkrēti paredz atļaut izvēlēties UNIDROIT principus, Principles of European Contract Law vai iespējamu turpmāku Kopienas fakultatīvo instrumentu, tomēr liedzot izvēlēties lex mercatoria, kas nav pietiekami precizēts, vai privātās kodifikācijas, ko nav pietiekami atzinusi starptautiskā sabiedrība”.
SECINĀJUMI
Autore secina, ka lex mercatoria mūsdienās ir atdzimušas kā starptautisko tirdzniecības tiesību nedalāma sastāvdaļa, kas darbojas pat bez suverēna formālas piekrišanas. Kā jauns starptautisko tirdzniecības tiesību attīstības posms jāmin unficētie parauglikumi, kuri tiek ieteikti starptautiskajai tirdzniecībai kā nacionālo tiesību atvietotaji, piemēram, UNIDROIT Principi vai Eiropas saistību tiesību principi.
Lex mercatoria sastāvdaļas veido arī starptautiskās tirdzniecības tiesības, bet tikai tā starptautisko tirdzniecības tiesību daļa, kurai ir globālu paražu tiesību raksturs, veido lex mercatoria.
Lai lex mercatoria būtu piemērojama ir jāņem vērā pušu nodoms, jo iespējams, ka puses pašas ir noteikušas līdzekli ko pielietot vai kā tulkot. Jānem vērā, ka tiesnesis vērtēs ņemdams par pamatu salīdzinošos tiesību avotus, skatoties vai puses ir gribējušas piemērot kādu noteiktu tiesību sistēmu, vai arī jātulko plašak.
…