Pēc Otrā pasaules kara sākās trešais 20. gs. mākslas attīstības posms, kas raksturīgs ar daudzām mākslas attīstības pārmaiņām. ASV 90% no visiem apģērbiem bija gatavie apģērbi, bet Francijā tikai tuvu 20%, tāpēc 40.gadu beigās Parīzē nolēma pārņemt ASV pieredzi un 1947.gadā Albērs Lamperērs pēc divu gadu studijām ASV arī Francijā ieviesa terminu „Pret – a - Porte” jeb gatavs valkāšanai. Vīriešiem šajā laikā modē bija garš mētelis un bikses. Apģērbs kļuva krāsains no spilgta līdz gaišam. Modē nāca ar roku apgleznotas šlipses. Liela pārmaiņa pēckara vīriešu modē bija ikdienas žakete. 1946./47. gadā pirmo reizi Kalifornijas un Floridas pludmalēs parādījās Karību vai Havajas stila krekli. Vīrieši izgāja Ņujorkas ielā žaketēs un kreklos bez atlokiem.
1947. gadā dizainers Kristians Diors (Christian Dior) prezentēja jaunu siluetu, kas pasaules modes vēsturē pazīstams ar apzīmējumu „Jaunais skatiens” (New Look)-tas bija siluets ar lapsenes vidukli un uz leju paplatinātiem svārkiem līdz pusstilbam. „jaunais skatiens ” bija atbilde uz dedzīgo vēlēšanos drīzāk aizmirst kara grūtības. Kaut gan šis stils bija pieejams tikai elitei, pēc tā bija noilgojušies visi. „Jaunais skatiens” ievirzi drīz pārņēma visi augstās modes nami.
1948. gadā Londonas karaliskajā koledžā tika atvērta modes skola, kas sagatavoja dizainerus, kuri prata ne tikai uzzīmēt tērpu, bet arī aprēķināt tā cenu un materiāla patēriņu.
1949. gadā radās jauns stils „the bold look”, ko raksturo ērta piemērota žakete ar izteiktiem pleciem. Otrs variants bija vienrindu plata krūšu daļa ar trīs pogām un atloku.
Hencefords (Henceforth) ieviesa smailu atloku un dubultplatu krūšu daļu. Šī žakete bija ar šķēlumu aizmugurē. Dekādes beigās, kad vīri atgriezās no kara un novilka uniformas, populārs kļuva sportiskā stila apģērbs, ko iecienīja ne vien gados jauni, bet arī viņu vecāki.…
