Mūsdienās, kur pastāvīgas izmaiņas, intensīvs komandas darbs, nepastāvīgums, stress un sarežģītas attiecības ir biznesa ikdienas neatņemama daļa, konfliktu un stresa situācijas ir neizbēgamas. Nereti darba organizācijās sastopams arī mobings jeb psiholoģiskais terors darba vietā. Speciālisti uzskata, ka veiksmīgs mobinga, konfliktu un stresa menedžments ir būtisks aspekts uzņēmuma un personīgajiem panākumiem. Mobings nav modes lieta, bet ikdienišķa situācija. Tas ir visur. Sadzīvē. Darbavietās. Tas parādās savstarpējās attiecībās: starp darba devēju un darbinieku, pašu darbinieku starpā, ko nereti provocē darba devēji. Vārdu mobings pasaulei dāvājuši amerikāņi. Pilnīga analoga latviešu valodā šim vārdam nav. „Mob(mobbing)” – pūlis, bars, zagļu banda, drūzmēties, uzbrukt. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte, Ruta Švarca un Geils Eliots apgalvo, ka mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no vadītāja vai darba kolēģu puses, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu un tamlīdzīgi. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri «melnu un maziņu», klusējošu, tādu, kas neuzdrošinās neko runāt pretī, vai arī patiešām panākt, ka viņš aiziet no darba, nesaņem paaugstinājumu amatā, ja tāds bijis solīts.…