Lielākā daļa cilvēku ievērojamu savu dienas daļu pavada darba vietā veicot savus darba pienākumus. Cilvēks trīs ceturtdaļas savu dzīvi pavada darba vietā.1 Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai nekādi blakus apstākļi netraucētu veiksmīgi un efektīvi pildīt darba pienākumus un lai darbinieks justos komfortabli savā darba vietā. Darba videi ir jābūt draudzīgai cilvēkiem. Mūsdienās darba devēji ar vien vairāk nopietni domā par to, lai radītu draudzīgu klimatu darba vietā, tādējādi pierādot, ka viņiem rūp savi darbinieki un ka viņiem ir svarīgi, ka darbinieki jūtas ērti. Savukārt, darbiniekiem ir ļoti svarīga apziņa, ka darba devējs par viņiem rūpējas, un viņi pateicas savam darba devējam ar kvalitatīvi un efektīvi veiktiem darba pienākumiem, kā rezultātā organizācijā notiek veiksmīga attīstība.
Taču ne vienmēr ir tik ideāli kā tikko aprakstītajā, jo rodas apstākļi, kas traucē veikt tiešos darba pienākumus, piemēram, neatbilstošs tehniskais nodrošinājums, neatsaucīgi kolēģi, nesaprotošs priekšnieks, kas rada spriedzi darbā. Kā jau tas ir noprotams, šis darbs tiks veltīts problēmai, kas ir saistīta ar psiholoģisku un morālu spriedzi darba vietā, kas ļoti nopietni traucē pildīt darba pienākums. Šī problēma ir mobings (no angļu valodas to mob – uzbrukt pūlī), kurš ir sākts pētīt nesen, taču noteikti pastāv līdz ar pirmajām darba devēja un darba ņēmēja attiecībām.
Mobings ir psiholoģisks terors, kas izpaužas kā psihiska agresija pret personu. Psiholoģisko teroru var iedalīt – mobingā, kad psiholoģiskais terors tiek īstenots ir darba kolektīva starpā, ko mēdz saukt arī par horizontālo mobingu, un bosingā, kad psiholoģisko teroru pret savu padoto īsteno priekšnieks. To vēl sauc arī par vertikālo mobingu. Vairumā gadījumos abi pieminētie mobinga veidi „iet roku rokā”.…
