Bezvadu sakari, tāpat kā viss šajā pasaulē, saistās ar noteiktu datumu, kad kāds dīvainis nolēma, ka ir pienācis laiks ļaut kontaktēties cilvēkiem pa telefonu, bet bez vadiem. Tā bija revolucionāra ideja. Tā dzima 1946. gadā. Kāds angļu zinātnieks piedāvāja bezvadu sakaru koncepciju un ķērās pie tās realizēšanas. Taču visi celtniecības eksperimenti burtiski uzreiz tika noraidīti to tehniskās nepabeigtības dēļ.
Patiešām, ja atceraties, Džons Bārdīns, Voltērs Brateins un Viljams Šoklijs izgudroja tranzistoru tikai 1948. gadā (skat. Pielikumu nr.9). Līdz tam visi radiosakari pastāvēja uz lampu bāzes. Daudzi no mums droši vien nezina, kas tas ir. Iedomājieties parastu mobilo telefonu, kad tam izņemti visi pusvadītāju tranzistori (pusvadītāju mikroshēmu izdomāja 1959. gadā amerikāņu inženieri Džeks Kilbijs un vēlākais korporācijas Intel pamatlicējs Roberts Noiss) un aizvietoti ar lampām – tā izmēri pieaugs līdz „pieticīgas” desmit stāvu ēkas lielumam. Šādu klausuli nēsāt sev līdzi, šķiet, būs apgrūtinoši. Par elegantiem telefoniem tādā gadījumā labāk uzreiz aizmirst. …