Mitoloģiskie tēli. Dievs

Šo tēlu es izvēlējos, jo tas mani ļoti saista. Kad es vēl biju apmēram septiņus gadus vecs, sāku iet Svētdienas skolā un uzzināju daudz ko par Dievu. Vēl esmu apguvis mācību par Dievu, un iesvētībām. Tas bija ļoti interesanti, tāpēc arī izvēlējos šo mitoloģisko tēlu.
Senos, senos laikos šajā vārdā sauca pašas debesis – teica: „Nav saulīte dievā gāj`se...” – un mūsu kaimiņi igauņi un somi vēl mūsu dienās sauc debesis par „taevas” un „taivas”, bet līvi – „tōvas”
Debesis kādreiz iedomājās kā lielu kalnu vai arī kā milzīgu jumtu, kas pārvāzts zemei pāri. Iespējams, tālab par Dieva zīmi ornamentā kļuvis trijstūris ar smailo galu uz augšu (tas ļoti līdzinās kalnam) vai arī jumtiņš . Šo zīmi it bieži var sastapt uz mēļo senlatviešu villaiņu – debesu malām. (Atceries, arī viena no Māras zīmēm ir trīsstūris, tikai pretēji vērsts – ar smaili uz leju!)
Mēs tagad jo bieži daudzinām Dieva vārdu, bet ne vienmēr zinām, cik dažādus tēlus tas sevī ietver, jo tautasdziesmu Dievs ir citāds nekā pasaku un teiku Dievs, un pavisam citāds ir kristīgās ticības Dievs, ko pielūdz baznīcā.…