Pūķis
Pūķis-latv. mitoloģijā bagāts vācējs un svētības patrons, kurā saplūdušas kopā auglības un svētības gara (Jumis, Gausa māte), kā arī mājas gara funkcijas. Nostāstos par pūķi savijušies senlatvieši un aizgūti elementi. Jau D. Fabricjijs, P. Einhorns un G. Mancelis piemin pūķi. Svarīgus materiālus par pūķiem savākuši R. Auniņš, A. Lerhis-Puškatis un P.Šmits. Pēc P. Šmita domām, pūķa vārds aizgūts no vācu val., bet J. Endzelīns pieļauj ka, tas varētu būt arī latv. vārds. Lietuvieši biežāk lieto sinonīmus „kauki’ ,”aitvari’, bet arī latviešiem pazīstami paralēli nostāsti – vilce, viļķis jeb vilcējs, rudzu ruņģis jeb rudzu luņģis, Latgalē arī – smaks. Jaunākie ticējumi kristīgās ticības ietekmē uzskata pūķi par ļaunu garu un arī pūķu ticējumus ierindo Velna kapos . Pūķis var dabūt , ar paša asinīm norakstot savu un savas sievas dvēseli Velnam vai nopērkot pūķi no kāda pilsētas kunga. Rīga vai Rīgas apkārtnē esot pat īpašs pūķa nams un pūķa kungs jeb saimnieks. Pircējam atgādina un pat rāda gaidāmās eļļas mokas, viņam jāatsakās no Dieva un jānovēlē sievai mājas. Velns manā sirdī, velns tavā sirdī. Pūķa īpašnieki nedrīkst piesaukt Dievu, atņemt dievpalīgu, mest krustu, baudīt vakarēdienu viņam jābaro pūķis ar asinīm un jāziedo tam pat cilvēki. Pūķi turējās mirst grūtā nāvē vai pašnāvībā, pat kopā viņam nav miera. Pūķu kults ir saistīts ar dažādiem baznīcas kalendāra laikiem; Jurgiem, piektrītniem, Jaungada, Lielās Piektdienas un gavēņa naktīm un tml.; maksā par pūķi 17.-18.gs.naudu : drukātu , dālderi , ortu , bet katrā ziņā sudraba naudu. Pūķu apkarošanai ieteic šaušanu ar zelta vai sudraba lodi , Dieva lūgšanu , ačgārni skaitītu tēvreizi ,uzdūra labības kaudzei vienu vai trīs krustus vai iespraust tur sērmūkšļa krustiņu. Noraidījumu, ka pūķis pērkams no vāciem , liecina , ka latvieši uzskatījuši šādus māņus par aizliegtiem .
Vārda "pūķis" etimoloģija ir neskaidra. Saskaņā ar Pēteri Šmitu pūķa vārds varētu būt aizgūts no vācu puka, savukārt Jānis Endzelīns paudis viedokli, ka tas varētu būt latviešu vārds. Latgaliešu tekstos parādās formas pyučs un pyukulis, lietuviešu valodā pūkys, igauņu puuk, lībiešu pūik jeb pūk.
…
