Mīta un vēstures saplūšana Senās Grieķijas mākslā

Troja atradās ļoti svarīgu tirdzniecības ceļu krustojumā. Netālu no tās sienām viļņoja Dardaneļu jūras šauruma- senā Hellesponta ūdeņi. Netālu no Trojas mūriem gāja ceļš, kas saistīja Eiropu ar Mazāziju. Svarīgo tirdzniecības ceļu tuvums sekmēja Trojas uzplaukumu, bet bagātā pilsēta vilināja ienaidniekus. Lai aizsargātos no ienaidnieku pēkšņiem uzbrukumiem, senie trojieši uzcēla savu pilsētu uzkalnā starp divām upēm. Troja sastāvēja no nocietinātas augšējās pilsētas- akropoles, kur dzīvoja valdnieks, viņa ģimene, aristokrāti un karadraudze, un plašas apakšējās pilsētas uzkalna nogāzēs. Akropole bija nocietināta ar masīvu akmens mūri. Ievērojot tā laika aplenkuma tehniku, jāatzīst, ka Troja bija grūti ieņemams cietoksnis. Ienaidniekiem bija bīstami 15m augstie divstāvu mūra torņi, no kuriem pilsētas aizstāvji šāva ar bultām. Trīs lieli vārti saistīja akropoli ar ārpasauli, bet mazi vārtiņi pilsētas mūrī noderēja aizstāvju slepeniem izbrukumiem. Gar pilsētas sienu veda šauras takas, kas ienaidniekiem bija visai bīstamas, jo uzbrūkot viņiem vajadzēja iet šaurā ierindā, kļūstot par ērtu mērķi strēlnieku bultām. Mājas Trojā būvētas no akmeņiem vai ķieģeļiem ar dakstiņu jumtiem. Tās sastāvēja no priekštelpas, centrālās zāles ar pavardu vidū un dažām blakustelpām - guļamistabām. (6.; 59.lpp.)
Izrakumi Trojā liecina, ka pilsētu ap 1200. g. p.m.ē. ieņēmuši ienaidnieki un nopostījuši, bet grieķu teikas par Trojas karu stāsta, ka ahajiešus pret Troju vedis Mikēnu valdnieks. Tam var pilnīgi ticēt, jo Mikēnas taču bija pati varenākā no ahajiešu pilsētām. (3.; 8.lpp.)
Iepazinušies ar Grieķijas senatni, par kuru stāsta tik daudz varoņteiku, mēs tagad bez lielām grūtībām saskatām caur fantastikas krāšņo plīvuri drošo īstenības pamatu. …