Mišela Fuko "Seksualitātes vēsture", seksualitāte un tās vara

Mišels Fuko, mākslas vēsturnieks un filozofs, ir viens no visspožākajiem, oriģinālākajiem un ietekmīgākajiem domātājiem pēckara laikmeta Eiropā, kura daiļrade noteica pēdējo desmitgadu intelektuālo atmosfēru.
Mišels Fuko dzimis 1926. gadā ķirurga ģimenē. Fašistu okupācijas laikā beidzis skolu, un jau būdams 12 gadīgs zēns lasījis izglītošos lekcijas saviem brāļiem un māsām. Pēc kara beigām turpina studijas Parīzē. Viņa intereses priekšmets, galvenokārt, sastāda psiholoģija. Un, pēc draugu atmiņām, viņš izrāda dzīvo interesi par visiem mākslas veidiem.
Pēc filozofijas eksāmenu nodošanas saņem psiholoģijas asistenta vietu Lilles Universitātē. Kopš 1950 gadiem sāka interesēties par tādu disciplīnu kritiku kā psiholoģija un psihopatoloģija .Viņa darbs “ Ārprāta vēsture” uzreiz padarīja Fuko par slaveno autoru. Piecdesmito gadu sākumā Fuko strādā par psihologu Svētas Annas psihiatriskajā slimnīcā Parīzē. Vīlies Šarla de Gola politikā, viņš piekrīt lasīt lekcijas Šveicē un pēc tam Varšavā. Fuko pārtulko franču valodā Kanta sacerējumu “Antropoloģija” izskatot to no pragmatiska viedokļa. Uzrakstot apjomīgo priekšvārdu, ko kopā ar pētījumiem par ārprātu iekļauj savā disertācijā. Savus pētījumus līdz galam pabeidzis 1961. gadā Hamburgā.
1963. gadā iznāk pasaulē “Klīnikas dzimšana” , kas būtībā ir veltīta medicīnas racionālitātes izprašanai. Kā vairākos viņa darbos Fuko aprobežo analizējamo materiālu ar konkrēto vēsturisku periodu un balstās uz noteiktu teksta korpusu. Tādējādi veido jaunu slimības izpratni, ievieš jauno ārstniecisku skatījumu. Nevar runāt par racionālitāti un prātu vispārēji, uzskata Fuko, runa vienmēr ir jābūt par vēsturiski konkrētu prātu un vēsturiski konkrētu racionālitāti.…