Antīkā kultūra – senā kultūra , tā sevī glabā noslēpumus, kas ieskauj pagāni. Mūsdienās pētnieki pamazām mēģina atšķetināt šīs senās pagātnes kamolu, vērojot un pētot šo smalko, trauslo pavedienu, mēs izzinām pagātni.
Šajā pavedienā slēpjas arī māksla. Antīkajā kultūrā, tā visspilgtāk izpaužas tēlniecībā. Tēlniecība Senajā Grieķijā attēloja ideālus, varoņus, tos, kam katrs Grieķijas pilsonis gribēja līdzināties. Darbi pauž nosvērtību un mieru, tiem nav asu formu un trauksmainu līniju, kas šos darbus varētu vērs pretrunā ar ideālu. tie spēj izteikt cilvēka, dievu sajūtas, tēlnieki caur skulptūrām parāda to, ko viņi skatītājam ir vēlējušies teikt. tā, kā mani saista māksla, tad šim darbam es izvēlējos divus antīkā laika labākos tēlniekus, kas mani piesaistīja, tie bija Mīrons un Polikleits, mana darba nosaukums ir „Mīrona un Polikleita tēlniecība”. Lai sasniegu savu mērķi un labāk iepazītu grieķu tēlniekus es sev izvirzīju šādus uzdevumus:
iepazīt tēlniecības vispārīgo raksturojumu;
iepazīties tuvāk ar Mīrona un Polikleita darbiem;
salīdzināt Mīrona „Dikobolu” un Polikleita „Doriforu”.
Lai veiksmīgi varētu veikt izpēti nolēmu iepazīties ne tikai ar pieejamo literatūru, bet arī apmeklē Ārzemju Mākslas muzeju, kurā var vēro gan Mirona, gan Polikleita darbu kopijas, kas sniegu man vizuālu iespaidu par to, kā tad īsi izskatījās šo ievērojamo mākslinieku darbi.
Senās Grieķijas mākslā vadošā vieta bija tēlniecībai, aizsākot tēlniecību, grieķu tēlnieki izmantoja paraugam ēģiptiešu un asīriešu skulptūras. Ir apliecinājumi, ka grieķi ir pētījuši un atdarinājuši ēģiptiešu mākslinieku modeļus un mācījušies no viņiem kā atveidot stāvošu jaunu cilvēku, atsevišķas viņa ķermeņa daļas un muskuļus, kas tās satur kopā. Taču, ka jau lielākā daļa mākslinieku arī grieķi nevēlējās pieturēties, pie jau esošiem noteiktiem kanoniem, tāpēc centās paši vairāk pētīt un izzināt, veidojot savas klasiskās formas.…