1.Vispārīgs sirds un asinsrite sistēmas apskats
1.1. Sirds un asinsvadu sistēmas uzbūve
Asinsrite sistēma sastāv no divām daļām – sirds un asinsvadiem. Asins cirkulācija notiek pa lielo un mazo asinsrites loku.
Lielais asinsrites loks nodrošina asins pieplūšanu orgāniem un no tiem atpakaļ uz sirdi. Pa mazo loku asinis no sirds dodas uz plaušām, kur norit gāzu apmaiņa starp asinīm un ieelpojamo gaisu, bet pēc tam atgriežas uz kreiso sirds priekškambari, tālāk uz kreiso kambari un lielo asinsrites loku.[8]
Cilvēka sirds pēc sava izmēra nedaudz pārsniedz dūrē savilktu plaukstu un sver nedaudz vairāk ar 300 gramiem.
Sirds atrodas krūšu dobumā, pie tam sirds 1/3 atrodas pa labi, bet 2/3 – pa kreisi no ķermeņa viduslīnijas.
Sirdi apņem sirds somiņa jeb perikards. Dobumā starp sirds somiņu un sirdi ir šķidrums, kas mazina berzi.
Sirdij ir divi priekškambari un divi kambari. Abi priekškambari, tāpat kā abi kambari, atdalīti viens no otra ar starpsienu.
Sirds sienu veido trīs kārtas. Ārējā kārta ir plāna seroza plēvīte – epikards, kas apņem visu sirdi. Zem epikarda atrodas muskuļu slānis – miokards (myocardium) – pats spēcīgākais slānis, tā biezums ir dažāds dažādās sirds vietās. Visplānākais tas ir priekškambaros. No iekšpuses sirdi klāj plāna, ļoti gluda kārtiņa – endokards. Endokards piedalās arī vārstuļu veidošanā. Endokards ir šūnu kārta,kas neļauj sirds kamerās veidoties asins sarecējumiem (trombiem). [7]
1.2. Sirds darbības parametri
Sirds – spēcīgs muskuļu sūknis, ka spēj sūknēt asinis pa visu ķermeni, lai nodrošinātu audus ar skābekli un barības vielām. Diennakts laikā sirds pārsūknē asinis pa visu organismu 1,5 – 2 tūkstoši reižu. Viena saraušanas laikā sirds asins plūsmā izmet apmēram 80 mililitrus asiņu, minūtē – 5-6 litri, bet diennakts laika apmēram 10 tonnas asiņu.…
