Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:690135
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Tauta un nācija. MINOR – mazākums.

Etniskā minoritāte – tauta jeb etnoss (čigāni).
Nacionālā minoritāte – nācija.
Eiropas padome – finansē, arī minoritātes.
EDSO – Eiropas drošības un sadarbības organizācija. Uzrauga valstis, kurās dzīvo minoritātes.

Tautas Eiropā pastāvēja laika gaitā no 5.gs. – 17.gs., kad valstis, kurās šīs tautas dzīvoja bija vāji organizētas, cilvēku etniskā apziņa bija vāji attīstīta un valstu iedzīvotāji sevi visbiežāk identificēja pēc valsts valdnieka (karaļa), nevis pēc noteiktas valstis un tās tautas. Daudzas tautas tikai 17.gs. sāka izjust nacionālās pašapziņas pieaugumu, nacionālo atmodu, kā rezultātā 17.gs. – 18.gs. Eiropā izveidojās visas galvenās nacionālās valstis. Tajās dzīvojošie iedzīvotāji, konkrētas tautības pārstāvji, sāka sevi apzināties par vienotu nāciju. Tā rezultātā 17.gs. – 18.gs. veidojās gan nacionālās valodas Eiropas valstīs, nacionālās kultūras, nacionālā pašapziņa, kā arī 17.gs. un 18.gs. notiekošie militārie konflikti pirmo reizi noritēja ar saukļiem “Par nāciju, par nācijas godu, par nacionālo valsti”.

Savukārt tās tautas, kurām Eiropā kādu iemeslu dēļ neizdevās tikt līdz savai nacionālai valstij 17.gs, 18.gs., šo procesu realizēja tikai 19.gs. 2.pusē – 20.gs. sāk. (pēc II Pas. kara). Pie tādām tautām pieder vācieši (nodibināja 1871.g.) un vesela virkne bijušo monarhiju teritorijās dzīvojošās tautas (pēc I Pas.kara), arī Latvija – 1918.g. Nacionālisma process ir saistīts ar nacionālisma pieaugumu. Nacionālisms 17.gs. – 18.gs. bija pozitīva parādība, bet nacionālisma pieaugums 19.gs. 2.pusē – 20.gs. sāk. Tiek vērtēts kā daļēji pozitīva parādība.

17.gs. – 18.gs. veidojās mononacionālas (viendabīgas) valstis.

Etniskā minoritāte – tāda minoritāte, kas dzīvo citas nacionālās valsts teritorijā, kurai līdz pat šodienai nav izdevies nekur pasaulē izveidot savu nacionālo valsti.
Nacionālā minoritāte – minoritāte, kas dzīvo citas nacionālās valsts teritorijā, kurai ir pasaulē sava nacionālā valsts, kas izveidojusies minoritātes etniskajā vēsturiskajā teritorijā.
Novēlojusies nācija – nācija savu valstiskumu veido ar ārkārtīgi lielu aizkavēšanos laika ziņā. Šī nācija ir tas spēks, kas propagandē nacionālismu, sarežģī starptautiskās attiecības. Šī nācija ir jāpiespiež pēc iespējas ātrāk atteikties no novēlojušās ideoloģijas.

1993.g. Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcija minoritāšu jautājumā ir ieteikts rekomendāciju līmenī uzskatīt, ka minoritāte ir tādu personu grupa, kurai ar mītnes valsti ir ilgstoši un pastāvīgi sakari. Minoritātei ir jābūt mazskaitlīgākai par pamatnāciju, tomēr tai ir jābūt pietiekami reprezentatīvai. Minoritātei piemīt specifiskas atšķirības valodas, izcelsmes, reliģijas un kultūras jomās atšķirībā no pamatnācijas un atšķirībā no citām tautu grupām. Minoritātei ir jāizrāda vēlēšanās šīs īpatnības saglabāt. Līdz ar to piederība pie nacionālās minoritātes ir apzināta un gribēta kopība. Šī rezolūcija dod tiesības katrai nacionālai valstij pašai, vadoties no savas iekšējās situācijas, definēt minoritātes jēdzienu.


Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties