Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:718185
 
Vērtējums:
Publicēts: 30.09.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Minoritātes Eiropā    4
1.1.  Minoritāšu identitāte Eiropas valstīs    6
1.2.  Minoritāšu tiesības Eiropā    10
2.  Latvijas minoritāšu tiesības 1918. – 1940.g.    11
2.1.  Vācbaltieši Latvijas neatkarības gados    13
2.2.  Latvijas minoritāšu atdzimšana 90.gados    14
  Secinājumi    17
  Izmantotā literatūra    18
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
„Minoritāšu tiesības pirmām kārtām ir cilvēktiesības, tās aptver kā cittautiešus pilsoņus, tā nepilsoņus, bet kultūras jomā arī ārvalstniekus.” Eiropas vēsturē apliecinājušas, ka nacionālo minoritāšu aizsardzība ir nozīmīgs faktors stabilitātes, demokrātiskas drošības un miera radīšanā šajā kontinentā. Plurālai un patiesi demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras nacionālās minoritātes personas etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti.
Nacionālo minoritāšu identitātes saglabāšana, to integrācija valsts sabiedriskajā, politiskajā un kultūras dzīvē ir viens no valsts iekšējās stabilitātes pamatfaktoriem. Turklāt, valstij nostiprinoties starptautiskajā arēnā un iekļaujoties Eiropas struktūrās, kā pamatnosacījumi minami vērīga attieksme pret nacionālajām minoritātēm, kā arī to tiesību un pienākumu noteikšana. Latvijai ir bagātas un labas dažādu tautību koeksistences tradīcijas jau kopš seniem laikiem. Tās turpinās arī mūsdienās.
Demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras pie nacionālās minoritātes piederošas personas etniskā, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti. Neapšaubāmi, ka viens no būtiskākajiem nacionālās minoritātes izdzīvošanas pamatnosacījumiem ir tās izglītības veicināšana.
Nepastāv vienota definīcija, kas ir minoritāte. „Eiropas savienības valstīs kā galvenais kritērijs ir nacionālās minoritātes tradicionālisms valstī.” Tādēļ šo valstu terminoloģijā ar jēdzienu nacionālā minoritāte saprot tās grupas – kuras valstī dzīvo jau neskaitāmās paaudzēs. Savukārt tās grupas, kuras šajās valstīs ieceļojušas pēc otrā pasaules kara tiek apzīmētas ar jēdzienu „imigrantu minoritāte”. Imigrantu tiesības, raugoties no starptautiskajo tiesību puses, parasti ir krietni ierobežotākas nekā nacionālo minoritāšu tiesības.
Minoritātes jautājumu patiesībā ir iespējams risināt vienīgi uz vienotās eiropiskās tiesību apziņas pamata. Ja valsts un minoritāte vēlas radīt godīgu kopības sajūtu, tad valsts apziņai un tautības apziņai jāpievieno vēl trešais elements: eiropiskā apziņa.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties