-
Ministru kabinets
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Vispārīgi par Ministru kabinetu | 4 |
1.1. | Ministru kabineta regulējošie normatīvie akti | 4 |
1.2. | Ministru kabineta sastāvs | 4 |
1.3. | Ministru kabineta apstiprināšana, neuzticības izteikšana, atkāpšanās | 5 |
1.4. | Ministru kabineta funkcijas | 6 |
1.5. | Ministru kabineta iedalījums | 8 |
1.6. | Aizvietošanas kārtība | 8 |
1.7. | Lēmumu pieņemšana | 8 |
2. | Latvijas vieta valdību tipoloģijā | 9 |
2.1. | Parlamentārā perioda valdība Latvijā | 9 |
2.2. | Autoritārisma periods | 11 |
2.3. | NelikumīGās Saeimas periods | 12 |
2.4. | Padomju periods | 13 |
2.5. | Atjaunotā Latvija | 14 |
2.6. | Ministru kabineta darbību reglamentējošie dokumenti | 15 |
Secinājumi un priekšlikumi | 16 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 17 | |
Pielikumi | 18 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI.
Jau agrāk, konkrētāk, parlamentārā perioda laikā, kas ilgst no 1918.-1934.gadam daži politiķi saprata, ka parlamentā iekļūst pārāk daudz mazo partiju, tāpēc nebija vienādas domas, vienotības lēmumos. Es uzskatu, ka šī ir viena no galvenajām problēmām gan agrāk, gan arī tagad Latvijā. Vēl joprojām vēlēšanu likumos barjera partiju iekļūšanai parlamentā ir pārāk maza, lai gan tā tiek visu laiku paaugstināta. Rodas arvien jaunas un jaunas partijas, kuras cenšas solīt visādus labumus, bet kad pienāk pie darba, solīto izpildīt nevar. Vajadzētu ierobežot vai noteikt partijas biedru skaitu, kurš būtu liels, lai varētu pieņemt un veidot partiju, bet cik zināms, ka politiskā kultūra Latvijā ir ļoti zema, šādas partijas veidosies ļoti ilgi vai arī nemaz nepastāvēs. Uzskatu, ka ar pašreizējo partiju skaits(aptuveni 50)ir pilnīgi pietiekošs un varētu pat ieviest likumu uz laiku aizliegt veidot jaunas partijas.
Tikai izprotot konkrētāk šo situāciju, kas ir bijusi, sākot no 1918. – 1990.gadam, es saprotu, ka šīs problēmas iet laikam līdzi, bet pilnībā atrisināmas nav. Ir vajadzīgi jauni normatīvie akti, kas regulētu partijas, to daudzumu, jo tieši tad valdība spētu konkrētāk pieņemt lēmumus. Vajadzētu būt augstākai politiskajai kultūrai Latvijā. Vajadzētu pieņemt stingrākus likumus vai pat bargus sodus gadījumos un atbildību, ja partija sola kādu labklājību, bet to neizpilda, jo, tad, es uzskatu, nebūs ne vajadzības atlaist Saeimu, partijas sāks domāt, ko tās ir spējīgas solīt un ko ne, un Saeima varēs pilnvērtīgi nostrādāt 4gadus, bet pašus solījumus iespēju robežās iekļaut visai tautai pieejamā veidā laikrakstos. Sapratu, ka Ministru kabinetu regulē ļoti daudzi normatīvie akti, piemēram, var salīdzināt sadarbības līgumu un LR Satversmi, konkrēti – LR Satversmē 59.pants, kurš nosaka, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā.. Būtu pareizi, ja visiem ministriem būtu vienāda alga, jo viņi pilda vienādus amatus.
…
Ministru kabinets(MK) ir augstākā izpildvaras institūcija Latvijas Republikā, kuru regulē Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums . Ministru kabinets ir valsts valdība – valsts izpildvaras orgāns, kas veic politiski administratīvus uzdevumus. Ministru kabinets ir tiesiski nošķirts no parlamenta un no trešās valsts varas – tiesām. Lai izprastu, kādas funkcijas veic valdība un kāds ir valdības statuss, ir jāsaprot, ka valdības darbība tieši skar katra valsts iedzīvotāja ikdienas dzīvi un viņu intereses. Ja Ministru kabinets pieņem nepopulārus lēmumus un reāli panāktais neatbilst tās deklarācijai, tautā ātri izskan kritika valdībai, ko vēl vairāk sekmē masu informācijas līdzekļi, kuri pievērš uzmanību valdības locekļu aktivitātēm, līdz ar to valdība ir pakļauta plašai apspriešanai. Politiski svarīgi, kāds mehānisms ir izveidots, lai tautas kopums varēt likumīgi un efektīvi izteikt savu attieksmi pret valdību un, ja vajadzīgs, to nomainīt. Demokrātiskā republikā( sk. Satversmes 1.pantu) šo uzdevumu veic tautas vēlēts parlaments, kura priekšā valdība ir atbildīga, tai ir kolektīvs raksturs un kolektīvi politiskā atbildība. Parlaments ir tiesīgs atsaukt valdību, izsakot tai neuzticību( sk. Satversmes 59.pantu).
- Latvijas Republikas Ministru kabineta iekārta, struktūra un kompetence
- Ministru kabinets
- Ministru kabinets
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ministru kabinets
Referāts augstskolai7
-
Latvijas Republikas Ministru kabineta iekārta, struktūra un kompetence
Referāts augstskolai9
-
Administratīvās Ministru kabineta funkcijas
Referāts augstskolai12
-
Ministru prezidenta pilnvaras
Referāts augstskolai25
Novērtēts! -
Eiropas Savienības Ministru padome
Referāts augstskolai9
Novērtēts!