Sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir nozīmīga joma ikvienā valstī, jo tā attiecas uz valsts iedzīvotāju mierīgas dzīves, darba un atpūtas nodrošināšanu, aizsargājot cilvēku godu, cieņu un pamattiesības saskarsmē ar citiem sabiedrības locekļiem gan sabiedriskās vietās, gan arī sadzīvē. No sabiedriskās kārtības zināmā mērā ir atkarīga arī valsts iekšējā drošība, jo pastāvīgu un ārpus kontroles ejošu nekārtību radīšana sabiedrībā, apdraudot savu vai citu sabiedrības locekļu tiesības, rada nestabilitāti un nedrošību sabiedrībā, kas, iegūstot nozīmīgus apmērus, savukārt var radīt sekas citās valstiskās jomās, piemēram, ekonomikā, starpvalstu attiecībās u.tml. Ņemot vērā sabiedriskās kārtības nozīmīgumu, šī referāta mērķis ir izvērtēt valsts augstākās izpildvaras – Ministru kabineta – kompetenci sabiedriskās kārtības nodrošināšanā Latvijas Republikā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams veikt sekojošus uzdevumus: veikt sabiedrisko kārtību un tās nodrošināšanu reglamentējošo normatīvo aktu analīzi un papildus Ministru kabineta tiešās lomas izvērtējumam, analizēt arī Ministru kabinetam padoto valsts pārvaldes institūciju funkcijas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
Atbilstoši minētajam mērķim un uzdevumiem referāts ir iedalīts divās nodaļās.
Pirmajā referāta nodaļā ir analizēti sabiedrisko kārtību reglamentējošie normatīvie akti: „Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss” un „Krimināllikums”, kuri ietver konkrētas sabiedriskās kārtības normas un piemērojamo atbildību par šo normu neievērošanu. No minētajām normām tiek atvasināts sabiedriskās kārtības jēdziena skaidrojums, kas definīcijas veidā nevienā no normatīvajiem aktiem, nedz arī apskatītajām juridisko terminu vārdnīcām nebija pieejams. Pirmajā nodaļā tiek minēti arī tie normatīvie akti, kas nodrošina Ministru kabineta, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un pašvaldību funkciju realizēšanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un tiek analizēti otrajā referāta nodaļā. Otrajā nodaļā tiek analizēta Ministru kabineta kā valsts valdības loma sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, izvērtējot Ministru kabineta kompetenci un noskaidrojot, kuras Ministru kabineta padotībā esošās institūcijas ir atbildīgas par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Šo institūciju – Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un pašvaldību – funkcijas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā tiek analizētas trijās šīs nodaļas apakšnodaļās, gūtās atziņas apkopojot secinājumos referāta nobeiguma daļā.
Izmantojot analītisko metodi, referātā veikta galvenokārt uz normatīvo aktu analīze, jo tie visprecīzāk sniedz informāciju par valsts pārvaldes sistēmu, sabiedriskās kārtības normām un to īstenošanu. Papildus ieskata gūšanai izmantota arī mācību literatūra un interneta resursi.…
