Ministru kabinetam ar likumu ir noteiktas pilnvaru robežas, lai realizētu valdībai izvirzītos mērķus. Realizējot šos mēķus nākas konstatēt, ka ir nepieciešams grozīt agrāk pieņemtos likumus, jo tie kavē izvirzīto mērķu sasniegšanu. Šādos gadījumos MK izmanto tam piederošās likumdošanas iniciatīvas tiesības, kas ir noteitas Satversmē, lai panāktu jaunu likumu pieņemšanu vai agrāk pieņemto grozīšanu.
Likumprojekti tiek izstrādāti ministrijās, tad tos izskata un akceptē MK un tad tie tiek iesniegti Saeimai.
Vadoties pēc Satversmes teksta MK apspriež likumprojektus, kurus ir izstrādājušas ministrijas, bet par citiem likumprojektiem nekas nav teikts. Taču likumprojektus var sagatavot arī citādā veidā, piem., atsevišķus izstrādā valdības izveidotās komisijas, pašvaldību pārstāvji u.c. Šos likumprojektus pirms iesniegšanas Saeimai arī izskata MK. Tiesības un pienākums apspriest likumprojektus iesniegšanai Saeimā izriet no MK uzdevuma veicināt likumdošanas attīstību, jeb likumdošanas iniciatīvas tiesības. Kārtību kādā likumprojekti tiek sagatavoti un apspriesti, nosaka MK iekšējās kārtības un darbības noteikumi.
MK darbība neierobežojas tikai ar likumdošanas iniciatīvas izmantošanu. MK daudz lielāku skaitu tiesību aktu izdod pārvaldes kārtībā.
MK ir tiesīgs izdot gan normatīvus, gan nenormatīvus aktus. Ja šie akti izdoti saskaņā ar likumu un tajā noteikto kārtību, tad tie ir obligāti izpildāmi visā Latvijas Republikas teritorijā. …
