Minerālvielas uzturā un to nozīme

Minerālvielām ir dažādas funkcijas: tās ir nepieciešamas cilvēka organisma dzīvības procesiem, tās kalpo skeleta audu veidošanai, piedalās fizioloģiskajās norisēs – regulē ūdens maiņu audos, osmotisko spiedienu. Tās ietilpst šūnu sastāvā, audos, asinīs, limfā, kaulaudos, fermentos un hormonos, nodrošina olbaltumu sintēzi, skābju un bāzu līdzsvaru.
Šādas ir uzturā lietojamās minerālvielas:
Bors – mazina risku saslimt ar reimatismu un osteoporozi, labvēlīgi ietekmē absorbēšanas procesus kuņģī un zarnu traktā, ir ļoti svarīga substance vairogdziedzera darbības regulēšanai, sargā kaulus un zobus no kalcija un vitamīnu trūkuma, veicina organisma augšanas procesus, D vitamīna, kalcija, fosfora, magnija un silīcija uzsūkšanos. Visvairāk bora ir persikos, šampinjonos, gurķos, lazdu riekstos, sarkanajās bietēs, rutkos, cigoriņos, seleriju saknēs, avokado, mandelēs, zemesriekstos, baltajās jāņogās un rozīnēs.
Cinks – labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un saistaudu elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību, regulē ogļhidrātu vielmaiņu, veicina limfocītu veidošanos. Visvairāk cinkoja ir zivīs, alus raugā, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, olas dzeltenumā, jūras aļģēs un sēnēs. Visvairāk cinka ir vajadzīgs diabētiķiem un cilvēkiem, kas lieto daudz alkoholiskos dzērienus. Ar cinku bagāts uzturs jālieto arī sportistiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un tad, ja parādās ādas slimības. …