Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra. Minerāli veido Zemes garozu, iežus, rūdas, meteorītus. Minerāli var sastāvēt no tīriem ķīmiskajiem elementiem un vienkāršiem sāļiem līdz ļoti sarežģīta sastāva silikātiem ar tūkstošiem apzināto paveidu un formu. Organiskos savienojumus parasti neuzskata par minerāliem. Ar minerālu izpēti nodarbojas mineraloģija.
Laikam visiem ir jau zināms, ka mūsu planētas daba ir cilvēces eksistences pamats. No tās iegūstam visu, ko izmantojam, sākot ar pārtiku un beidzot ar zeltu, urāna rūdu, ķīmiskās rūpniecības izejvielām un visdažādākajiem enerģijas veidiem.
Zemes ģeogrāfiskais apvalks ir bagāts ar dažādiem dabas resursiem, kuri visnotaļ nosaka cilvēces sociālo un ekonomisko progresu. Cilvēku vajadzība pēc dažādiem dabas resursiem nav vienāda. Bez skābekļa cilvēks nevar izdzīvot pat minūti, bet bez urāna un plutonija – kodoldegvielas – cilvēki ir iztikuši gadu tūkstošiem ilgi.
Cilvēki jau tālā senatnē bija iemācījušies izmantot dažus dabas resursus. Tas atspoguļojās vēstures periodu nosaukumos, piemēram, “akmens laikmets”, “bronzas laikmets”, “dzelzs laikmets”.
Saules enerģija, Zemes iekšējais siltums, plūdmaiņu (paisuma un bēguma) enerģija, ūdens, gaiss, augsne, augi un dzīvnieki (bioresursi), minerālie resursi. Dabas resursi praktiski var būt neizsmeļami(saules un vēja enerģija), atjaunināmi (augu un dzīvnieku pasaule) un neatjaunināmi (lielākā daļa Zemes dzīļu minerālo resursu).…
