Ievads
Savu zinātniski pētniecisko darbu es nolēmu saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latvijā. Tēma mani ļoti piesaistīja, jo pats darbojos jaunsargu organizācijā un mani interesē izglītības un karjeras veidošanas iespējas Latvijas bruņotākos spēkos. Šī tēma ir aktuāla, īpaši patreiz – Latvijai esot ceļā uz NATO un profesionālas armijas izveidošanu.
Darba hipotēze: Latvijā militārās izglītības un darbības iespējas ir atbilstošas Latvijas iespējām un nepārtraukti pieaug.
Darba mērķis: informēt par militāro stāvokli Jūras un sauszemes spēkos, kā arī par izglītības iespējām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Darba uzdevumi:
o Izpētīt un apkopot informāciju par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;
o Apzināt militārās izglītības iespējas Latvijā;
o Apkopot informāciju, kas pieejama internetā, bukletos un videomateriālos;
o Informēt par Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbību un sniegtajām iespējām;
Darba metodes:
o Literatūras apkopojums;
o Interneta, bukletu, videomateriālu sniegtās informācijas analīze;
o Intervijas.
1. Jūras spēki
1.1. Kara flotes vēsture
Latvija atrodas Baltijas jūras krastā, tādēļ latviešu tautas likteņi vienmēr bijuši cieši saistīti ar kuģošanu pa jūru. Jau leģendām bagātajā pirmsvēsturiskajā periodā pazīstami kuršu sirotāji un viņu kara laivas. Liela aktivitāte kuģošanā atsākas Kurzemes un Zemgales hercogistes ziedu laikā. Hercogam Jēkabam piederējuši 30-40 kuģi, kuri devās tāljūras ekspedīcijās uz Rietumindiju, Āfriku un Dienvidameriku.
Bet oficiāli par Kara Flotes dibināšanas dienu tika pieņemts 1919. gada 10.augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918. – 1920.) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara Floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.
1921.gada 12.jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara Flotes kuģis VIRSAITIS, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas. Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Tomēr valsts finansiālais stāvoklis neļāva turpināt Kara flotes veidošanu. Jūras pārvaldi likvidējot, pie galvenā štāba priekšnieka tika saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu A. Keizerlingu (admirālis kopš 1927.g.).
…
