Nobeigums
1.Mīlestība ir indivīdu savstarpējās emocionālās attiecības, kuru raksturs izriet no mīlestības pamatelementiem.
2. Mīlestība visbiežāk izpaužas kā maigums, rūpes, atbildība, uzticēšanās, sevis un citu izzināšana.
3. Mīlestības svarīgs dzinulis ir cilvēka fiziskās tieksmes – uzbudinājums, seksuālo vajadzību apmierināšana.
4. Cilvēks mīl un vēlas būt mīlēts, jo nespēj funkcionēt bez citu cilvēku klātbūtnes un kontaktiem ar citiem indivīdiem.
5. Mīlestībai vairāki paveidi, un katrs no tiem ietver sevī atšķirīgas pazīmes. Šīs pazīmes var būt arī indivīdu attiecību ilguma identifikators.
6. Pastāv divi mīlestības veidošanās veidi – viens no tiem pastāv cilvēkam piedzimstot un tā ir beznosacījumu mīlestība pret saviem tuviniekiem, un visbiežāk ilgst visu cilvēka mūžu. Cilvēks to var pat neapzināties. Otrs mīlestības veidošanās veids ir emocionālu jūtu rašanās saskarsmē ar cilvēkiem, kuri pirms tam bijuši svešinieki, iepazīstot tos.
7. Indivīds bieži vien dažus no emocionālo attiecību veidiem kļūdaini uzskata par mīlestību, un šo kļūdu dēļ bieži vien tiek šķirtas laulības.
8. Latvijā būtu nepieciešams attīstīt mīlestības fenomena pētniecību, jo tas ir zināms, ka nereti klasiskais latvietis tomēr atšķiras no ASV, Eiropas vai Austrumu valstu klasiskajiem iedzīvotājiem. Kā jau minēju, darbā izmantoti tieši ASV, Eiropas un Krievijas pētnieku secinājumi un pētījumi, kurus tie veikuši savās valstīs, tādēļ tomēr nevaram apgalvot, ka mūsu valstī šie rezultāti būtu tādi paši, jo šādi pētījumi nav veikti un , ja arī ir veikti tad nav darīti pieejami sabiedrībai.
9. Indivīdam nevajadzētu censties izprast to, kādas ir viņa jūtas konkrētajās attiecībās, jo šādas pārdomas bieži vien var novest pie kļūdainiem spriedumiem un radīt problēmas viņa personiskajās emocionālajās attiecībās.
…