Mīlestībai nav iespējams dot vienu vienīgu un izsmeļošu mīlas definīciju, tādēļ, ka mīla, prieks, laime liekas diezgan radniecīgas. Izards saka, ka mīla vispār pieder pie spēcīgākajām, varbūt pat pašām spēcīgākajām emocijām.
Ar jēdzienu „mīlestība” tiek apzīmēti daudzi subjektīvi sajūtu fenomeni, kā, piemēram, mīlestība pret vecākiem, mīlestība pret bēnirem, mīlestība pret dzimteni, mīlestība pret suni, kaķi vai citu mājdzīvnieku, mīlestība pret Dievu, mīlestība pret savu māju, un pat mīlestība pret kafiju. Bet neskatoties uz šiem vairākiem mīlestības fenomeniem, jēdzienu „mīlestība” vairāk lieto dzimumu attiecību izpratnē, un jēdziens „romantiskā mīlestība” vispirms ir jāizšķir no jēdzieniem „vecāku mīlestība”, „bērna mīlestība” un „radinieku mīlestība”, jo romantiskā mīlestība ātrāk vai lēnāk rodas pret iepriekš nepazīstamu pretējā dzimuma personu, pieņem ļoti intensīvas formas un tad atkal pilnīgi pāriet, kas ir ļoti atšķirīgi no iepriekšējām mīlestībām.
Ir pierādīts, ka romantiskā mīlestība var uzlabot gan sirds veselību un kopējo veselību, gan arī ievērojami pasliktinās, kas to jūtami atšķir no mājdzīvniekieku, augu, altruistiskas aprūpes, reliģiska līdera un Dieva mīlestības.
Grieķu ārsti uzskatīja sirdi par „ķermeņa krāsni, bet mīlestība var palielināt sirds karstumu....