Secinājumi
Romiešu dzeja ir ļoti līdzīga sengrieķu lirikai.Romieši, līdzīgi sengrieķiem, slavina dažādas dievības tā, it kā tās būtu visu tikumu radītājas un grūto darbu darītājas. Romiešu dzejā noteikti daudz vairāk nekā tas bija grieķiem tiek pieminētas un aprakstītas skaistās dabas ainavas. Filozofiskā garā, aicina risināt dzīves/mīlestības problēmas.
Katulls savos dzejoļos slavina savās iemīļotās skaistumu un burvību.Viņš stāstīja lasītājiem par savu kaislību pret Lesbiju. Viņa dzejoļos ir ļoti detalizēti aprakstītas mīlestības jūtas: atmodas un sajūsmas, laime no divpusīgas mīlestības un emociju baudīšana, sāpes no nodevības un bezgalīgas ciešanas šajā sakarā.
Savukārt latviešu lirikā ir aprakstītas konkrētas autora jūtas(mīlestība) un to salīdzinājums ar kaut ko neparasto. Kaut arī latviešu lirikā ir manāms iemīļoto apraksts un skaistuma slavināšana. Ir daudz epitetu.
Man vairāk patīk mīlestības motīvi romiešu lirikā, jo ,piemēram, Katulls neslēpj jūtas un apraksta tos ļoti pārsteidzoši.
Man bija interesanti uzzināt par mīlestības motīviem lirikā, bet es domāju, kā varēju uzzināt vairāk, ja būtu vairāk informācijas par šo tēmu. Bet tik un tā es centījos uzzināt pēc iespējas vairāk, lai galu galā iznāktu labs darbs.
…