Mīlestības atspoguļojums Ļeva Tolstoja romānā "Anna Kareņina"

Mīlestība starp vecākiem un bērniem
Romānu caurvij ne tikai romantiska mīlestība, bet arī vecāku un bērnu savstarpējās attiecības. Vecāku un bērnu attiecības tika atspoguļotas daudzviet, bet te apskatītas tiks tikai galvenās- tās, kas saistītas ar galvenajiem tēliem- Vronski un Kareņinu.
Ja romāns tiktu rakstīts mūsdienās, Vronskis visticamāk būtu attēlots kā tipiskais vecpuisis, kas ir mātes “mīlulis” un abu attiecībās valdītu cieņa, sapratne un mīlestība. Romānā Vronskis “…sirds dziļumos māti necienīja, pats to neapzinādamies, nemīlēja viņu, lai gan pēc to aprindu ierašām, kurās dzīvoja, un arī savas audzināšanas nevarēja pat iedomāties citādu izturēšanos pret māti kā vien augstākā mērā godbijīgu un padevīgu, un, jo mazāk viņš to sirdī cienīja un mīlēja, jo godbijīgāk un padevīgāk viņš izturējās ”.
Anna Kareņina savus dēlu ļoti mīlēja, reizēm iespējams vairāk nekā to vajadzētu: Anna izjuta gandrīz fizisku baudu no viņa tuvības un glāstiem, izjuta morālisku apmierinātību, sastopot viņa vaļsirdīgo, uzticīgo un mīlošo skatienu un dzirdot viņa naivos jautājumus . Kareņina savā dēlā meklēja to, ko nevarēja saņemt no vīra- īstu, neviltotu mīlestību. Toties tēva attieksme pret dēlu ir radikāli atšķirīga; ja viscaur grāmatai to ir iespējams nojaust, tad konkrētā abu Kareņinu saruna to apliecina: “Serjoža jums vajadzīgs tāpēc, lai darītu man sāpes,” viņa sacīja, paskatīdamās vīrā caur pieri. …