Uz jautājumu:”Kas ir mīlestība?” daudzi atsakās atbildēt, paziņodami: ”Mī-lestības ceļi ir neizdibināmi.” Formulēt mīlestību ir patiesi grūti. Saskaldot jēdzie-nu “mīlestība” atsevišķos elementos, kaut kas ļoti svarīgs nemanīti izzūd, taču ir skaidrs, ka tieksme pēc pretējā dzimuma vēl nav mīlestība. Nevar šajā vārdā no-saukt arī elementāru izvēli, kad no vairākiem vīriešiem vai sievietēm vienu atzīst par tādu, kas patīk vislabāk.
Mīlestība ir laikmeta un tā kultūras līmeņa bērns. Ikviens laikmets pie-šķir mīlestībai savdabīgu veidolu. Jo cilvēks kulturālāks, jo dziļāk viņā paslēpts dabas spēks, plašāka, dziļāka un bagātāka ir garīgā atmosfēra, kas ieskauj dzi-mumtieksmes. Par mīlstību var nosaukt individuālās tieksmes pēc viena no pretē-
jā dzimuma pārstāvjiem. Tās izpaužas grūti pārvaramās un stabilās alkās dzīvot
ar viņu vienu dzīvi un cerībā, ka šī dzīve nesīs personisko laimi un īpašu estētis-
ko baudu.
Mīlestība parāda, kādam ir jābūt cilvēkam un kāds viņš ir. Tā rada dziļu pār-liecību, ka vienīgi izraudzītais cilvēks sniegs prieku un laimi un neviens cits nespēj viņu aizvietot.
Kopš senatnes vīrieša un sievietes skaistums (sejas un ķermeņa skaistums) sekmējis mīlestības rašanos, bet nav tās izraisītājs. Daiļa āriene izraisa estētiskas jūtas, un tās bieži vien saplūst ar juteklību. Mīlestība izraisās, saskaroties ar kaut ko daiļu pretējā dzimuma pārstāvī. (V. Čekaļins “Mīlestiba un ģimene” 74-77 lpp.)
…