Mīlestība, tuvība cilvēka psiholoģijā

1.1 Mīlestības būtība

Mīlestība ir daudzveidīgs pārdzīvojums un attiecību pieredze ar psiholoģiskiem, fizioloģiskiem un uzvedības komponentiem. Vienkāršotā veidā tiek izšķirta kaislīgā mīlestība un draudzīgā mīlestība. Pirmā ir spēcīga emocionālā uzbudinājuma stāvoklis, psiholoģiska pārņemtība ar otru cilvēku, otrā ir vairāk balstīta uz uzticēšanos, pieķeršanos, cieņu un tuvību. [2]
Mīlestība ir vienas no sarežģītākajām jūtām, jo to veido vesels jūtu un emociju komplekss. Šīs jūtas ietver sevī kā zemākās, instinktu noteiktās, tā arī augstākās jūtas. Simpātijas, cieņas, draudzības, sajūsmas, godbijības, valdzinājuma, pieķeršanās, uzupurēšanās, aizbildnieciskās jūtas lielākai daļai jauniešu dominē pār fiziskās tuvības, instinkta fizioloģisko realizāciju jeb seksu. Iemīlējušies izjūt vajadzību pēc fiziskiem pieskārieniem, glāstiem, skūpstiem, pēc fiziskās tuvības. Cilvēku savstarpējās attiecībās vienādas vai pēc satura līdzīgas emocijas mijiedarbojas, kļūst izteiktākas, spēcīgākas, bet atšķirīgās – savstarpēji pavājinās. Notiek it kā plusu un mīnusu kombinācija, kā rezultātā pieaug, pastiprinās pozitīvās emocijas. Var izdalīt vairākus jūtu veidus, kas nozīmīgi savstarpējās mīlestības attiecībās.

…