Pirmie mikroskopi.
Pirmie mikroskopi bija līdzīgi palielināmajam stiklam un tajos tika izmantota tikai viena stikla vai slīpēta kalnu kristāla lēca. Par vienu no pirmajiem mikroskopa radītājiem (1610.g.) uzskata fiziķi un matemātiķi Galileo Galileju. Lielākas tehniskās iespējas un labāku attēla kvalitāti var iegūt ar divlēcu mikroskopu. Šādas ierīces izveide saistīta ar angļu fiziķa Roberta Huka vārdu (1665. g.). Šīs mikroskops palielināja 30 reizes Savam laikam izcilu meistarību mikroskopu darināšanā sasniedza Holandes drēbju tirgotājs Antonijs van Lēvenhuks (1632 – 1723). Viņš spēja iegūt lēcas, kuras palielināja 200 – 270 reizes. Lēcas tika iestiprinātas speciāli veidotā statīvā jo, sasniedzot šādu palielinājumu, ir svarīgi, lai pētāmais objekts būtu nostiprināts precīzi pretī un noteiktā attālumā no lēcas. Savas dzīves laikā Lēvenhuks uzbūvēja pāri par 200 mikroskopiem. Pirmo elektronu mikroskopu 1931. g. uzbūvēja vācu fiziķis Ernsts Ruska (1906. – 1988.) Par šo sasniegumu un pētījumiem elektronmikroskopijas pilnveidošanā 1986. g. zinātniekam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā.
Mikroskops.
Mikroskops ir ierīce sīku priekšmetu aplūkošanai. Ar mikroskopu palielina redzes leņķi, ja tiek aplūkoti tuvumā esoši sīki priekšmeti. Ar to iegūst lielāku palielinājumu nekā ar lupu.
Mikroskops sastāv no objektīva un okulāra. Objektīvs darbojas kā savācēj lēca ar mazu fokusa attālumu, bet okulārs – kā lupa.
…
