Mūsdienu sabiedrībā liela uzmanība tiek pievērsta vides piesārņojuma problēmām. Gaisa kvalitāte ir tieši saistīta ar vides piesārņojumu. Gaiss ir dažādu gāzu sajaukums, kurš nodrošina dzīvi visiem dzīvajiem organismiem uz Zemes. Ir daudz faktoru, kas nelabvēlīgi ietekmē gaisa kvalitāti.
Iekštelpās gaisa piesārņojums bieži vien ir augstāks nekā atmosfēras gaisā. Iekštelpu gaisa kvalitāte ir nozīmīgs veselīgas vides rādītājs un ir nozīmīga vides veselības problēma, jo lielāko dienas daļu skolēni un skolotāji pavada skolas telpās. Ar putekļiem un mikroorganismiem piesārņots iekštelpu gaiss ir nopietns riska faktors, kas veicina infekciozo slimību pārnesi, pazemina darba spējas un dzīves kvalitāti.
Mana pētījuma tēma ir bioloģiskais piesārņojuma veids – mikroorganismu (baktēriju un mikroskopisko jeb pelējuma sēņu) sastopamība Salaspils 1. vidusskolas telpu gaisā.
Es izvēlējos veikt šo pētījumu, jo 10. klasē bioloģijas stundā veicu eksperimentu par mikroorganismu sastāvu Salaspils 1. vidusskolas telpu gaisā. Šis eksperiments mani ļoti ieinteresēja, un es nolēmu padziļināt zināšanas par šo tēmu.
Šajā pētījumā es iekļāvu mikroskopisko sēņu un baktēriju izpēti, jo man bija lieliska iespēja tās noteikt laboratorijā. Man šķita ļoti interesanti uzzināt par to, kādu gaisu mēs ikdienā ieelpojam.
Zinātniski pētnieciskā darba temats: “Mikroskopisko sēņu un baktēriju sastopamība Salaspils 1.vidusskolas telpu gaisā.”
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis: izpētīt mikroskopisko sēņu un baktēriju sastopamību atsevišķu skolas telpu gaisā.
Zinātniski pētnieciskā darba hipotēze: Mikroskopisko sēņu un baktēriju sastopamība skolas telpu gaisā ir atšķirīga dažādos gadalaikos.
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi:
1. Teorētiskās literatūras analīze par tēmu.
2. Noskaidrot mikroskopisko sēņu un baktēriju sastopamību skolas telpu gaisā, izmantojot Petri trauku ar sterilu barotni.
3. Veikt pētījumu 2007. gada maijā un novembrī, salīdzināt pētījumu rezultātus.
4. Izdarīt secinājumus.
Zinātniski pētnieciskā darba metodes:
1. Lasīt un izpētīt zinātnisko literatūru par mikroskopiskajām sēnēm un baktērijām.
2. Ar barotņu palīdzību noteikt mikroskopisko sēņu un baktēriju sastopamību skolas telpu gaisā.
3. LVMI “Silava” Fitopatoloģijas un augu aizsardzības laboratorijā noteikt mikroskopisko sēņu veidus un baktēriju daudzumu Petri platē.
4. Novadīt informatīvu nodarbību vidusskolēniem par pētījuma rezultātiem.
Darba pielietojamība:
1. Šo darbu var izmantot bioloģijas stundu mācību procesā.
2. Iepazīstināt skolas vadību ar informāciju par gaisa tīrību Salaspils 1. vidusskolā.…
