Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
8,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:141497
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    6
I.  Teorētiskā daļa    8
1.  PC sastāvdaļas    8
1.1.  "Dzelži" jeb datora pamatkomplekts    8
1.2.  Datora parametri    9
1.3.  Vispārīga datora uzbūve    10
1.4.  PC sastāvdaļas un CPU atrašanās vieta    14
2.  Procesora veiktspēja    15
2.1.  Takts frekfence    15
2.2.  Vārda garums    15
2.3.  Iekšējā kešatmiņa    16
2.4.  MMX iespējas    16
2.5.  Darbības ar veseliem skaitļiem un skaitļiem ar peldošo komatu    17
3.  Procesoru paaudzes    17
3.1.  Keša atmiņa modernākiem procesoriem    17
3. 2.  Pirmais Intel procesors 4004    18
3. 3.  Intel Pentium procesors    19
3. 4.  Pentium 4 procesors    19
II.  Tehnoloģiskā daļa    21
1.  Mikroprocesors i80286    21
2.  Mikroprocesora struktūra    22
2.1.  Mikroprocesora izvadi un to funkcijas    26
2.2.  Apmaiņu datu maģistrālē nodrošina turpmāk norādīti signāli    27
2.3.  Procesora funkcionālā darbība    30
3.  Procesora iekšējie reģistri    34
4.  Deskriptoru atrašana    40
4.1.  Deskriptora struktūra    42
4.2.  Sistēmas segmentu deskriptori    45
5.  Pārtraukuma apstrāde reālajā režīmā    47
5.1.  Pārtraukuma apstrāde virtuālajā režīmā    48
5.2.  Vairāku uzdevumu vienlaicīga apkalpošana    52
6.  Sistēmas interfeiss    54
7.  Kopnes cikls    57
7.1.  Lokālā kopne izmanto divas laika diagrammu optimizācijas procedūras    58
8.  Pentium procesors    60
8.1.  Superskalārā arhitektūra    60
8.2.  Kešatmiņa    61
8.3.  Vadības nodošanas prognozēšana    62
8.4.  Augstražīgais peldošā komata aritmētiskais mezgls    63
8.5.  Paplašinātā 64 bitu datu kopne    63
8.6.  Datu patiesības pazīmes    64
8.7.  Patērētās jaudas vadība    64
8.8.  Multiprocesoru darba atbalsts    65
8.9.  Veiktspēja    66
8.10.  Atmiņas lappušu lieluma paplašināšana    66
8.11.  Modernizācija    66
8.12.  Procesora izvadi    67
9.  Mikroprocesora komplekts    67
9.1.  "Host"/PCI tilts    71
9.2.  PCI/EISA tilts    71
9.3.  PCI/ISA tilts    72
10.  Lokālās kopnes paātrinātājs    72
10.1.  PCI, keša un atmiņas kontrolleri    73
10.2.  Keša vadība    74
  Nobeigums    78
  Bibliogrāfijas saraksts    79
Darba fragmentsAizvērt

Jau ilgi pirms skaitļošanas ierīču izgudrošanas cilvēki lietoja dažādus palīglīdzekļus skaitļošanas operāciju veikšanai. Šim nolūkam izmantoja gan roku pirkstus, gan akmentiņus, kurus salika rindā vai kaudzītē. Priekšmetu skaitu atzīmēja ar svītriņām smiltīs, ar robiņiem, kurus iegrieza nūjās, vai ar mezgliem, kurus iesēja auklās.
Palielinoties skaitļošanas apjomam, sāk meklēt paņēmienus, kā izpildīt aprēķinus ar kāda instrumenta palīdzību. Paši senākie un joprojām labi pazīstami skaitļošanas instrumenti ir dažādu veidu skaitļiem. Ar tiem iespējams pietiekami ātri un precīzi izpildīt visas četras aritmētiskās darbības.
Pirmos elektroniskos skaitļotājus izgudroja un uzbūvēja 20. gs. pirmajā pusē. Tajā laikā tos sauca par elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (ESM). Salīdzinājumā ar mehāniskajām skaitļošanas mašīnām ESM varēja izpildīt virkni operāciju pēc iepriekš dotas programmas, kā arī glabāt informāciju atmiņā.
1946. gadā Džons fon Neimans formulēja mūsdienu elektronisko skaitļotāju darbības principus un pamatidejas. Pēc viņa projekta tika realizēt ideja, ka apstrādājamos skaitļus un skaitļu apstrādājamās programmas, kas attēloti ar skaitļiem, ievieto kopīgā atmiņā. Datora atmiņa sastāv no atsevišķām atmiņas šūnām, kam ir katrai sava adrese. Atmiņas šūnai jābūt pieejamai no pārējām datora iekārtām.
Tā laiku gaitā veidojās arvien jaunākas elektronisko skaitļotāju paaudzes.
Pirmās paaudzes elektronisko skaitļotāju (1945-1970) rūpnieciskā ražošana sākās 50. gadu pirmajā pusē. To būvē izmantoja vakuuma lampas, pretestības, kondensatorus un transformatorus. Otrās paaudzes skaitļotāji (1955-1970) parādījās, kad elektronu lampas nomainīja tranzistori (nelielas pusvadītāju ierīces, kurām piemīt visas radiolampu funkcijas).Trešās paaudzes elektroniskie skaitļotāji (1965-1980) saistīti ar integrālo shēmu izgudrošanu (1964.g.). Integrālā shēma ir miniatūra elektroniskā shēma, kura iemontēta apmēram 10 kvadrātmilimetru lielā silīcija kristālā. Integrālā shēma var aizstāt simtiem tranzistoru. Trešās paaudzes skaitļotāju ātrums palielinājās 100 reižu, bet izmēri ievērojami samazinājās. Trešās paaudzes datorus sāka apgādāt ar vairākām ārējām iekārtām – ātrdarbības drukāšanas iekārtām, ārējās atmiņas iekārtām (magnētiskie diski), kā arī displejiem, kuru lietošana uzlaboja sakarus starp cilvēku un mašīnu. Ceturtās paaudzes skaitļotāju (1975-1990) raksturīgs elements ir lielās integrālās shēmas. 70. gados zinātnieki uz viena silīcija kristāla virsmas jau prata novietot vairāk nekā 500 elementu. Tā izveidojās lielās integrālā shēma. Attīstoties mikroelektronikai, 1980. gadā uz viena silīcija kristāla virsmas (1,61 cm2) jau novietoja miljoniem elementu. Tās jau ir superlielās integrālās shēmas. Ar to sākās mikroskaitļotāju ēra. Ceturtās paaudzes datoru darbības ātrums 3 reižu pārsniedza trešās paaudzes datorus.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties