CILVĒKA ORGANISMA MIKROFLORA
Cilvēka organismā izšķir ādas, mutes un deguna dobuma, acs konjunktīvas maisa, zarnu un maksts normālo mikrofloru.
Auglis grūtniecības laikā ir pilnīgi sterils, bet dzemdību laikā no dzemdību kanāla, personāla, mātes, gaisa, apkārtesošiem priekšmetiem tajā nokļūst mikroorganismi. Dzīves laikā cilvēka mikrofloras raksturs mainās, bet kopumā tas ir pastāvīgs un raksturīgs atsevišķiem orgāniem. Cilvēka iekšējie orgāni parasti ir sterili (asinis, smadzenes, aknas u.c.). Orgāni un audi, kas saskaras ar apkārtējo vidi, satur mikroorganismus.
Uz ādas sastopamie mikroorganismi – stafilokoki, streptokoki, difteroīdi, sporu veidojošas baktērijas. Ja ādas izturība mazinās (ieskrambājumi, sasprēgājumi, pastiprināta svīšana un lobīšanās, vitamīnu trūkums), stafilokoki var kļūt par iekaisuma un strutojuma cēloni.
Mutes dobuma mikroflora ir bagāta un daudzveidīga. Bērniem un pieaugušajiem atšķiras mutes mikroflora. Jo mazāks bērns, jo tīrāka ir viņa mute, tajā ir mazāk mikrobu. Katrs cilvēkbērns piedzimst ar pilnīgi sterilu muti.Patstāvīgā temperatūra, mitrums, barības vielu esamība, siekalu sārmainā reakcija rada labvēlīgu vidi mikroorganismu attīstībai. Mutē sastopami – dažāda veida koki, pienskābās baktērijas, difteroīdi, spirohetas, aktinomicetas un raugveidīgās sēnes, vārpstveida nūjiņas. Mutes mikroorganismiem ir liela nozīme zobu kariesa, stomatīta, mīksto audu iekaisumu attīstībā. Mutes dobumā patogēno mikroorganismu skaits stipri palielinās, ja mutē ir bojāti, nedzīvi vai kustīgi zobi, ja traucēta siekalu atdalīšanās.
…
