Mēs esam pieraduši vērot un atpazīt dzīvos organismus, kuri mīt mums visapkārt, gaisā, uz zemes, zemē, ūdenī. Tie ir daudzšūnu organismi, kuru izmēri ir mērāmi milimetros vai metros. Mēs tos viegli saskatām ar aci. Grūti ir stādīties priekšā to dzīvo organismu daudzveidību un skaitu, kuru izmēri mērāmi milimetra simtdaļās un tūkstošdaļās. Skaidrs, ka šādus dzīvos organismus, kurus sauc par mikroorganismiem, mēs nevaram novērot ņemot talkā pat stipru palielināmo stiklu. Lai cik tas arī nebūtu dīvaini, noteiktus mikroorganismu pārstāvjus cilvēks savā labā jau lietojis vairākus gadu tūkstošus, īsti nemaz neapzinoties, ka tādi mikroorganismi vispār pastāv. Mīklas raudzēšana maizei, skābo piena produktu pagatavošana, alus un vīna darīšana, ādu un linu miecēšana – tie ir procesi, kuri cilvēkam bija jau pazīstami pirms mūsu ēras sākuma. Tikai salīdzinoši nesen kļuva skaidrs, ka tie iespējami pateicoties mikroorganismiem.
Šādu mazo dzīvo radību pasauli pēta mikrobioloģija – zinātnes nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus. Apzīmējums veidots no grieķu valodas vārdiem: mikros – mazs bios – dzīve logos – mācība.
Taču nav pareizi domāt, ka mikrobioloģija pēta visus organismus, kurus grūti saskatīt ar "neapbruņotu aci". Galvenie mikrobioloģijas pētījumu objekti ir baktērijas, rauga un pelējuma sēnītes, kā arī vīrusi. Mikrobioloģija nenodarbojas ar tādiem mikroskopiskajiem organismiem, kā eikariotiem piederošās mikroskopiskās aļģes un vienšūnas dzīvnieki (amēbas u.c.), mikroskopiskas ērces u.c.
Lai labāk izprastu, kādēļ mikrobioloģija nodarbojas tikai ar šiem organismiem, jāatkārto principi, pēc kādiem zinātnieki vienojušies sakārtot vai sistematizēt visus dzīvās dabas pārstāvjus.
Sistemātika
Sistemātika ir bioloģijas nozare, kura nodarbojas ar dažādu dzīvo organismu sakārtošanu saistītās un pakārtotās grupās, vadoties pēc to savstarpējās radniecības. Pakārtotās grupas sauc par taksoniem. Šādā sistēmā sīkākais taksons ir suga, bet lielāko sauc par valsti. Virzienā no lielākā taksona uz sīkākajiem, šāda sistēma zarojas līdzīgi kokam.
Līdz mikroorganismu atklāšanai bija viennozīmīgi skaidrs, ka visi dzīvie organismi dalās divās valstīs – augos (nespēj pārvietoties, spēj uzņemt un izmantot saules gaismas enerģiju – veikt fotosintēzi) un dzīvniekos (vairumā gadījumu spēj aktīvi pārvietoties, nespēj uzņemt saules enerģiju un veikt fotosintēzi). Šādu dzīvo organismu iedalījumu plaši sāka lietot kopš 1850 gada.
Mikroskopisko organismu atklāšana šajā sistēmā ieviesa zināmu neizpratni, kas tad kurai valstij pieder, jo vairākiem vienšūņiem atklājās gan augu gan dzīvnieku valstij raksturīgas iezīmes. Vēl jo grūtāk bija saprast, ko darīt ar sēnēm, jo tās var būt gan mikroskopiskas gan sasniegt metru simtos mērāmus apmērus, tādejādi izvirzoties par pasaules lielākajiem dzīvajiem organismiem. …