Jebkura kultūras parādība ir aplūkojama saistībā ar apstākļiem, kādos tā ir radusies. Savukārt jebkura mākslinieka daiļrade parasti tiek aplūkota, gan kultūras parādības, gan vēsturisko - politisko un sociāli ekonomisko apstākļu kopsakarā. Arī Mikelandželo Buonaroti dzīvi, bet īpaši, protams, daiļradi saista ar renesanses augstāko sasniegumu laiku, kas mākslas un kultūras vēsturē tiek dēvēts par dižrenesansi. Dižrenesanse ir Itālijas mākslā neredzēta pacēluma laiks, kas ilgst apmēram 30 gadus [3,256], par spīti tā laika Itālijas ekonomiskajai krīzei un politiskajai novājinātībai. Dižrenesanses beigas tiek saistītas ar 1530.gadu, kad Itālijas valstis zaudē savu neatkarību un nokļūst Habsburgu monarhijas atkarībā, ko pavada reakcija - politiska un reliģiska. Šīs krīzes cēloņi meklējami tālā pagātnē, un, lai cik paradoksāli tas neskanētu, - tieši Itālijas demokrātijas tradīcijās, kas noveda pie pilsētu autonomas attīstības, kamēr citur Eiropā tikmēr bija attīstījušās politiski un ekonomiski monolītas monarhijas ar daudz lielākiem resursiem. Mazo Itālijas pilsētvalstu liktenis bija nenovēršams, tāpat kā daudzus gadsimtus agrāk - Grieķijas polisu liktenis. Un tieši tāpat kā pirms daudziem gadsimtiem, ilgāk par pašu grieķu polisu saglabājās tās kultūra, tāpat arī Itālijas pilsētvalstu kultūra ir daudzkārt pārdzīvojusi to ekonomisko un politisko neatkarību. …