Mikelandželo Antonioni ir viens no itāļu modernā kino pionieriem, dažkārt saistīts ar itāļu neoreālisma sākotnēm, kaut gan ar itāļu neoreālisma filmu estētiku viņa filmām ir visai maz sakara. Runājot par Antonioni, bieži tiek lietoti skaļi un intriģējoši apzīmējumi: „tukšuma ģēnijs”, „lielais, sarežģītais, pretrunīgais mākslinieks”, „mirušā laika režisors”, „vientulības vizualizētājs” u.c.. Antonioni tiek dēvēts par vienu no spožākajām 20. gadsimta režijas leģendām. Tie ir iemesli, kas par referāta tēmu man lika izvēlēties tieši viņu un viņa darbus. Esmu noskatījies, manuprāt, svarīgākās un slavenākās viņa filmas – L’Avventura, L’Eclisse, La Notte, Blowup, Zabriskie point, Professione: reporter. Materiālus meklēju Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa grāmatās, internetā, kā arī vairākos padomju laika izdevumos, tai skaitā arī no itāļu valodas tulkotu Antonioni eseju un interviju krājumu.
Šā darba ievadā apskatīšu dažus būtiskākos režisora biogrāfiskos un radošās dzīves gājuma faktus (jo par ko gan citu ir kino, ja ne par mums – cilvēkiem, personībām), īsumā apskatīšu viņa filmu tematiku, stilistiku, aktierus un arī kopēju kultūras kontekstu.…