Mihails Ivanovičs Gļinka ir dzimis 1804. gada 21. maija saullēktā. Viņš bija otrais bērns ģimenē – pirmais slimības dēl nomira. Uzreiz otrā dienā mazuli kristīja. Viņš piedzima tieši tai gadā, kad Eiropas politikā notika pārmaiņas, kam Eiropas dzīvē bija nopietnas sekas. Pirmais Francijas Republikas konsuls Napoleons Bonaparts pasludināja sevi par Francijas imperatoru. Pēc varas iegūšanas viņš uzsāka kara gaitas, kuras lēnām virzījās uz Krievijas pusi. Gļinku ģimene piederēja pie tās krievu sabiedrības daļas, kurā patriotisma jūtas bija sevišķi stipras. Šīs jūtas ne vien reiz vien izraisīja pārrunas gan par dzimtenes varenību, gan arī par iespējamo karu ar Bonapartu.
Jau no pašas dzimšanas mazais Gļinka bija šķirts no saviem vecākiem. Vecmāmiņa paņēma viņu savā audzināšanā tāpēc, ka pirmo viņas mazdēlu jaunie vecāki nebija pratuši nosargāt no nāves. Mišas agrā bērnība aizritēja pie vecmāmiņas – mājas augšējā stāvā, karsti sakurinātajās istabās. Otrajā gadā, kad puisēns jau stingri stāvēja uz kājām, viņa iespaidu loks paplašinājās. Siltajās dienās viņu izveda ārā pastaigāties, kur svaigā gaisā neieradis būt, viņš kustējās piesardzīgi un mierīgi. Vispār mazais Gļinka bija mierīgs, jo pie vecmammas viņam nebija vienaudžu, ar kuriem varētu paspēlēties. Pirmie mūzikas iespaidi Mišam radās no zvana skaņām, kuras atskanēja no baznīcas zvaniem. Vēlāk vecmāmiņa iedeva viņam divus traukus, kuri labi skanēja un radīja tādu skaņu, kāda bija baznīcas zvaniem.
Mišam bija septītais gads, kad garīdznieks iemācīja viņu lasīt no vecajām grāmatām. Tai laikā smagi saslima viņa vecmāmiņa. Viņa uztūka un vairs nevarēja piecelties kājās. Zēns apjuka un kļuva rāmāks. Visi mājās staigāja uz pirkstgaliem un runāja čukstus, bet Mišam aizliedza ar traukiem atdarināt zvanu skaņas. Vecmāmiņa, nojauzdama nāves tuvuma, vēlējās redzēt Mišu, bet viņš lielās smirdoņas dēļ nevēlējās iet pie vecmāmiņas istabā.
…