Iedzīvotāju migrācija
Pasaules iedzīvotāju skaitu nosaka dabiskie bioloģiskie procesi – iedzīvotāju ataudze-, taču atsevišķu reģionu un valstu iedzīvotāju skaits mainās arī cilvēku mehāniskās kustības – migrācijas rezultātā. Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti.
Iedzīvotāju migrācija ir pastāvējusi visā cilvēces vēsturē. To izraisījuši gan ekonomiski ( nepieciešamība iegūt jaunas apstrādājamas zemes vai dabas bagātības), gan sociāli (labāku dzīves un darba apstākļu meklējumi) un politiski ( piespiedu iedzīvotāju pārvietošana, patvēruma meklējumi) apstākļi. Vienlaikus pasaulē notiek arī reemigrācijas process. Reemigrācija – bijušo emigrantu(iedzīvotāji, kuri izceļoja vai nu piespiedu kārtā, vai – brīvprātīgi)(izbraucēju) atgriešanās atpakaļ dzimtenē. Reemigrācija notiek politisku( bijušo kolonistu, politisku bēgļu vai deportētu personu repatriācija) vai ekonomisku ( darba migrantu atgriešanās) pārmaiņu dēļ. ( Jankevics, Melbārde, 2001 : 23)
Vēsturē zināmas lielas masveida migrācijas, kuras izraisīja brīvu lauksaimniecības zemju trūkumu un pārapdzīvotība atsevišķās teritorijās ( ģermāņu „izplešanās” Eiropā, klejotāju lopkopju – Centrālāzijā, arābu – Ziemeļāfrikā un Indostānā mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī).
Sevišķi „kustīgi” dažādos vēstures posmos bijuši eiropieši, kas migrēja gan Eiropas ietvaros, gan uz citiem kontinentiem. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi bija sākums eiropiešu migrācijai uz kolonizējamajām zemēm. Kolonisti izveidoja ASV, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes valsti, DĀR. Eiropiešu izceļošana uz Jauno pasauli – Ameriku turpinājās arī vēlāk. Līdz 20. gs. 40. gadiem tur bija devušies jau aptuveni 60 miljoni cilvēku, no tiem 1/3 bija Lielbritānijas iedzīvotāji. ( Jankevics, Melbārde, 2001 : 23)
Koloniālā politika izraisīja pirmo starpkontinentālo piespiedu migrāciju: no Āfrikas tika izvesti vergi uz ASV. 20. gadsimtā nozīmīgākā piespiedu migrācija bija aptuveni 30 miljonu cilvēku deportācija Vācijas okupētajās zemēs.
Dienvidāzijā notika nozīmīga darbaspēka migrācija. No Ķīnas, Taizemes, Filipīnām, Indijas cilvēki devās darba meklējumos uz Singapūru, Havaju salām, Jaunzēlandi, arī ASV un Eiropu. ( Jankevics, Melbārde, 2001 : 24)
Mūsdienās iedzīvotāju migrāciju izraisa vēlēšanās iegūt labākus darba un dzīves apstākļus vai sociālu un politisku drošību. Tā uz valstīm ar augstāku dzīves līmeni – Rietumeiropu, ASV, Kanādu – plūst lielas emigrantu straumes no Āzijas, Latīņamerikas, Āfrikas. ASV un Kanādu, tāpat kā Austrāliju, var uzskatīt par imigrantu zemēm, jo šo valstu pamatiedzīvotāju ( indiāņu, aborigēnu) īpatsvars iedzīvotāju sastāvā ir niecīgs. ( Jankevics, Melbārde, 2001 : 24)
…
