Migla ir parādība, kas rodas ūdens tvaikiem kondensējoties piezemes gaisa slānī daudzu sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā, kuri samazina redzamību horizontālā virzienā.
Migla veidojas stabilās, noturīgās gaisa masās, kurās nav novērojama konvekcija un gaiss, atdziestot tuvojas piesātinājuma stāvoklim.
Migla var būt ne tikai tad, ja temperatūra ir pozitīva, bet arī tad, ja tā ir negatīva, piemēram, no -200C līdz pat -300C. Šajā gadījumā ūdens pilieni ir pārdzesētā stāvoklī. Savukārt, ja temperatūra ir zema, migla var sastāvēt arī no ledus kristāliem, kas ir sīku plāksnīšu vai adatiņu veidā.
Miglas pilieni ir ļoti sīki – 0,005 - 0,05 mm diametrā.
1.1.Radiācijas migla
Radiācijas migla – rodas skaidrās bezvēja naktīs izstarojot siltumam. Ūdens tvaiki, kas atrodas gaisā, sāk kondensēties un veidot ūdens pilieniņus.
Parasti rodas zemienēs, virs purviem, pļavām, ganībām.
1.2.Advekcijas migla
Advekcijas migla – rodas, uzplūstot un atdziestot siltam, mitram gaisam virs vēsākas pagulvirsmas vai gaisa.
Šī migla parasti novērojama rudenī un ziemā, kad aukstais gaiss uzplūst siltākai ūdens virsmai.
1.3.Iztvaikošanas migla
Iztvaikošanas migla – rodas, kad vēsāks gaiss saskaras ar siltāku ūdeni, ūdens iztvaiko gaisā, kur tas atdziest līdz rasas punktam.
Veidojas virs upēm, dīķiem, ezeriem un polārajos reģionos.…
