Miegs ir viens no noslēpumainākajiem dabas veidojumiem cilvēka dzīvē. Dzīvās būtnes aptuveni trešo daļu pavada miegā. Taču ikdienā mēs neaizdomājamies par to, cik miegs ir nozīmīgs mūsu dzīvē un neapzināti nodarām ļaunu savai veselībai. Organismam enerģijas atjaunošanai obligāti vajadzīgs miegs, taču darot dažādus darbus, līdz vēlai nakts stundai (ko uzskatām par svarīgāku nekā gulēšanu) apdraudam savu veselību, kam pēc tam ir nenoliedzamas sekas. Tāpēc izvēlējos izpētīt un pierādīt, ka dažāda vecuma cilvēki nepievērš gulēšanai tik lielu nozīmi kā tas būtu vajadzīgs.
Samērā nesen zinātnieki pievērsās miegu īpatnību un funkciju izpētei, centās dot savu zinātnisko pamatojumu. Franču zinātnieki R. Ležandrs un H. Pjerons pievērsa uzmanību miega pētīšanai un izveidoja savu teoriju, kurā mēģināja pierādīt, ka miega un nomoda maiņu nosaka izmaiņas asins sastāvā. Vīnes ārsts K. Ekonomo radīja smadzeņu “miega centra” teoriju. Ivans Pavlovs, krievu fiziologs un psihologs arī veidoja teoriju par miegu un uzskata, ka mies ir iekšējā bremzēšana. Mūsdienās, norvēģu psihologs, Atle Dīregrūvs plaši apskatīja un atspoguļoja miega īpatnības, funkcijas, kā arī izveidoja miega higiēnas teoriju.…