Miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis. Tā laikā cilvēkam zūd apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli, pārtraucas vai ievērojami samazinās kustību aktivitāte, analizatoru funkcijas. Miegs joprojām tiek pētīts un pat mūsdienās nav pilnīgi skaidrs tā mehānisms.
Pirmatnējie cilvēki identificēja miegu ar īslaicīgu nāvi, tas radīja pamatu dvēseles esamības teorijai. Cilvēki uzskatīja, ka miega laikā dvēsele ķermeni pamet. Vēlāk miegu skaidroja ar izmaiņām asins ķīmiskajā sastāvā, tika uzskatīts, ka nomoda stāvokļa laikā organisms tiek piesārņots, bet miega laikā tas atindējas.
Tā kā smadzenēs esošo nervu šūnu uzbūve ir ļoti trausla, tās ir jāsaudzē. Par to atbildīga galvas smadzeņu kavēšanas funkcija. Kavēšanas process pārtrauc šūnu funkcionālo noārdīšanos un sekmē iztērētās šūnu enerģijas atjaunošanos. Kavēšana, kas iestājas noteiktā smadzeņu daļā konkrētā mirklī, ļauj sakoncentrēt uzbudinājumu tajos smadzeņu iecirkņos, kam attiecīgajā brīdī jānodrošina kādai organisma darbībai atbilstoši apstākļi (tādēļ aizdomājies cilvēks var nemanīt blakus notiekošu darbību).…