Jāteic, ka miegs ir vēl joprojām līdz galam neizpētīta, bet ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. Trešo daļu sava mūža cilvēks pavada guļot. Miegs – mistisks, leģendārs, sengaidīts, uzmācīgs, salds un neatvairāms. Šai laikā mēs runājam, dziedam, smejamies, raudam, mācāmies, bēgam, uzbrūkam, krācam, slīkstam, saslimstam un mirstam. Labs miegs ir enerģijas, dzīvesprieka un mundruma noslēpums. Miegs ir fizioloģiska nepieciešamība, kas svarīgāka pat par ēšanu. Tieksme pēc tā ir tikpat stipra, cik vajadzība elpot, taču daudzi cilvēki ikdienā cieš no miega traucējumiem. Izjaucot miega ritmu, indivīdu dzīves funkcijas tiek traucētas.
Miega trūkums neizbēgami noved pie funkciju bojājumiem un pieaugošas miegainības. Funkciju bojājumu rezultātā mūsu darba ražīgums pazeminās, bet paaugstināta miegainība rada risku gan mūsu, gan apkārtējo cilvēku drošībai. Cilvēki, kuriem ir ievērojams miega trūkums vai specifiski miega traucējumi, biežāk tiek iesaistīti automašīnu avārijās, kas saistītas ar miegainību. Bez tam miega trūkums atstāj ietekmi uz mūsu attieksmi un personību. Cilvēkiem, kuriem ir miega traucējumi, bieži ir grūtāk koncentrēties ikdienas uzdevumu veikšanai, viņi ir viegli aizkaitināmi un mazāk motivēti uz savu pienākumu izpildi.
Pētnieki ir atklājuši, ka, salīdzinot ar 19.gs., mūsdienās cilvēks miegā pavada 20% mazāk laika. „Ikviens vismaz reizi mūžā ir saskāries ar miega traucējumiem. Ir aprēķināts, ka 1/3 cilvēku populācijas cieš no bezmiega,” saka psihiatre, Latvijas Miega asociācijas priekšsēdētāja Ija Cimdiņa žurnālam „Sieviete”.
Daudziem miegs šķiet pati par sevi saprotama lieta, par kuru nav vērts runāt, bet 20% cilvēku labprāt kaut ko palasītu par miegu, jo miegs taču „iet roku rokā” ar miega traucējumiem. Pēc statistikas datiem, tieši tik liels ir vidējais miega traucējumu biežums.
Miegs var būt normāls un pataloģisks. Nepietiekamas zināšanas par miega pataloģiskām izpausmēm un nespēja tās šķirt no nāves radītām pārmaiņām ir baisākais medicīnas vēstures posms.…
