-
Microsoft SQL server 2008
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Microsoft SQL Server | 3 |
3. | Microsoft SQL Server Management Studio | 5 |
3.1. | Galvenais logs | 5 |
3.2. | Standarta rīkjosla | 5 |
3.3. | Object explorer | 6 |
4. | Pievienošanās pie servera | 9 |
5. | Komandrindas izmantošana | 12 |
6. | Windows PowerShell izmantošana | 13 |
7. | Microsoft SQL server Management studijas izmantošana | 14 |
8. | Iepazīstināšana ar Kodu | 17 |
9. | Strukturētā Querie valoda | 18 |
9.1. | SQL interpretators | 18 |
9.2. | instrukciju izpildīšana | 19 |
10. | SQL kodu rakstīšanas piederumi | 21 |
10.1. | Komentāri | 21 |
10.2. | Nosacījuma beigas | 21 |
11. | Datubāzes | 22 |
11.1. | Izveidošana | 22 |
11.2. | Noklusētās datu bāzes | 25 |
12. | Datu bāzu izveidošana ar kodu | 26 |
13. | Shēmas | 28 |
14. | SQL operācijas | 32 |
14.1. | SQL operācijas un operandi | 32 |
14.2. | SELECT | 33 |
15. | Unārie operatori | 37 |
16. | Binārie operatori | 38 |
17. | Bitu manipulācijas | 39 |
18. | Mainīgie un datu tipi | 41 |
18.1. | Mainīgo pamati | 41 |
18.2. | Datu tipi | 42 |
19. | SQL izteiksmes | 48 |
19.1. | Loģiskie salīdzinājumi | 48 |
19.2. | Nosacījuma priekšraksti | 51 |
19.3. | Būla konstantes | 56 |
20. | Funkcijas | 57 |
20.1. | Funkciju pamati | 57 |
20.2. | funkciju uzturēšana | 59 |
20.3. | funkciju argumenti | 60 |
21. | Iebūvēto funkciju apskats | 62 |
21.1. | Iebūvēto funkciju pamati | 62 |
21.2. | Funkcijas balstītas uz virknēm | 64 |
21.3. | Aritmētiskas funkcijas | 66 |
21.4. | Funkcijas, balstītas uz mērvienībām | 70 |
21.5. | Trigonometriskas funkcijas | 71 |
21.6. | Funkcijas balstītas uz datumu un laiku | 73 |
22. | Datu bāzes tabulas | 76 |
22.1. | Tabulu pamati | 76 |
22.2. | Tabulu uzturēšana | 77 |
23. | Datubāzes ieraksti | 86 |
23.1. | Ierakstu pamati | 86 |
23.2. | Vizuāla datu ievade | 87 |
23.3. | Datu ievade izmantojot SQL | 87 |
23.4. | Lauka nenozīmība | 88 |
23.5. | Kolonu noklusētā vērtība | 90 |
23.6. | Kolonu identitāte | 91 |
23.7. | Funkcijas un datu ievade | 92 |
23.8. | Izteiksmju izmantošana datu ievadē | 93 |
23.9. | Pārbaudes ierobežojumi | 94 |
23.10. | citas datu ievades īpatnības | 97 |
23.11. | Ierakstu pārbaude | 98 |
23.12. | ierakstu uzturēšana | 99 |
24. | Iepazīšanās ar datu analīzi | 104 |
24.1. | Datu analīzes pamati | 104 |
24.2. | Transact-SQL un datu analīze | 109 |
24.3. | Segvārdu izmantošana kolonām | 111 |
25. | Datu analīzes detaļas | 115 |
25.1. | Ierakstu kārtošana | 115 |
25.2. | Operatori un datu analīze | 117 |
Izmantotā literatūra | 119 |
5. Komandrindas izmantošana
Ar SQL serveri varam darboties arī izmantojot komandrindu. To var izdarīt izmantojot programmu SQLCMD.EXE. Lai šo programmu varētu izmantot, komandrindā ierakstam komandu SQLCMD ( reģistrnejutīgs) un nospiežam Enter.
7. Microsoft SQL server Management studijas izmantošana
Object explorer attēlo objektu sakastu koka arhitektūrā. Visbiežāk nāksies izmantot servera nosaukumu. Tā kā mēs tikai sākam mācīties izmantot SQL serveri, mums ir tikai viens serveris, pie kura esam pieslēgušies, dažos gadījumos mums var nākties strādāt ar daudziem. Neatkarīgi no tā, mums vienmēr vajadzētu zināt, pie kura servera esam pieslēgušies. To viegli var pārbaudīt pēc pirmā Object explorer mezgla.
9. Strukturētā Querie valoda
Pēc savienojuma nodibināšanas, varam izpildīt darbības, piem., veidot datubāzes un manipulēt ar datiem. Strukturētā querie valoda, pazīstama kā SQL, ir universāla valoda, kuru izmanto uz dažādām datorsistēmām lai veidotu un pārvaldītu datubāzes. Tāpat kā citas universālās valodas, piem., C, C++, Pascal, vai Java, SQL var pielietot dažādām datubāzu sistēmām. Lai pielāgotu SQL Microsoft SQL serverim, tika izstrādāts Transact-SQL kā SQL Microsoft implementēšana. Transact-SQL ir valoda, kuru Microsoft SQL un MSDE izmanto iekšēji. Lai gan SQL serveris stingri pieturas pie SQL standartiem, tam ir dažas detaļas, kuras nav savienojamas ar citām datu bāzu sistēmām, piem., MySQL, Oracle, vai pat Microsoft Access, utt. Lai gan arī tie diezgan pieturas pie standarta.
9.1. SQL interpretators
Kā datorvaloda, SQL tiek izmantots lai nodotu instrukcijas iekšējai programmai, kuru sauc interpretators. Vienmēr ir svarīgi sniegt precīzas instrukcijas. SQL nav reģistrjūtīgs, tas nozīmē, ka CREATE, create, un Create ir viens un tas pats. Rakstīt SQL vārdus ar lieliem burtiem ir tradīcija, tā palīdz atšķirt SQL instrukcijas no datu bāzu nosaukumiem.
SQL izmanto rakstot priekšrakstus, lai palīdzētu to izdarīt Microsoft SQL serverim ir atsevišķs logs, tā saucamais Querie logs, kuru var izmantot, lai uzrakstītu SQL kodu. Lai šim logam piekļūtu, varam spiest ar labo peles nosaukumu un izvēlēties opciju New Querie. Tādā pašā veidā var atvērt tik daudz logu, cik vēlamies.
Kad querie logs atveras, tas atver baltu palīg logu, kurā var rakstīt kodu. Kods, ko uzrakstam, ir kā dokuments un to var saglabāt kā failu ar paplašinājumu .sql. Katru reizi, kad atveram jaunu querie logu, tas parādās kā tabulators. Lai pārslēgtos no vienas koda daļas uz citu, varam spiest uz to tabulatoriem. Lai aizvērtu querie instanci, no sākuma izvēlamies to instanci, kuru gribam aizvērt un tad spiežam uz pogas . Ja tanī logā, būs ierakstīts kods, mums uzprasīs, lai saglabājam to, izņemot, ja esam to jau izpildījuši.
…
Virkne ir parastākā un galvenā vērtība ko iesniedz datu bāzei. Tā ir tāpēc, ka jebkura vērtība, pirms to sīki apstrādā, ir vispirms uzskatāma kā virkne. Aplikācijās ir dažādas iespējas kā iegūt vai izmantot virknes. Tās var iegūt vai iesniegt funkcijai kā konstantu virkni, t.i., kā virkni, kuras vērtības ir konkrēti zināmas un kuras piespēlējam funkcijai. Tāpat var iegūt virkni ko iesniedz lietotājs. Citas funkcijas arī var atgriezt vai izveidot virknes. Lai palīdzētu ar virkņu vadīšanu vai operāciju izdarīšanu ar virknēm, Transact-SQL piedāvā dažādas funkcijas, kuras dalās dažādās sekcijās, piem., balstītas uz rakstzīmēm, konversijas, saskaitīšanas, apakšvirknes utt. Dažas operācijas ar virknēm prasa lai būtu zināms rakstzīmju skaits virknē. Tas tā ir tāpēc, ka dažām operācijām vajag zināt minimālo rakstzīmju skaitu un dažām citām operācijām vajag, lai virknē būtu vismaz viena rakstzīme. Rakstzīmju skaitu virknē savādāk nosauc arī par virknes garumu. Lai iegūtu virknes garumu, varam izmantot LEN() funkciju, tās sintakse ir:
-
Biznesa vadības sistēmas "Microsoft Dynamics AX" ieviešana SIA "X"
Referāts9 Datori, elektronika, programmēšana, Uzņēmējdarbība, Vadība
- Microsoft Excel funkcijas
- Microsoft SQL server 2008
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Microsoft Excel iespējas - Move or Copy Sheet un Subtotals
Referāts augstskolai6
-
Microsoft Word 7.0 īss raksturojums
Referāts augstskolai8
Novērtēts! -
Microsoft Outlook 97
Referāts augstskolai9
-
Microsoft Word grafiskās iespējas un formulu redaktors
Referāts augstskolai5
-
MS SQL Server DTS pielietošana
Referāts augstskolai26