Savā darbā vēlos pievērsties tādiem priekšstatiem par biopolitiku, kādus tos izstrādājis franču filosofs un vēsturnieks Mišels Fuko, mēģinot šos Fuko izstrādātos biopolitkas konceptus saistīt ar indivīda ikdienas dzīvi un sociālo problemātiku mūsdienu sabiedrībā. Darbā netiks izvērsta M. Fuko filosofiskās pozīcijas, izvērtēšana pārbaudot pozīcijas stabilitāti, jo šī darba autors, proti, es, uzskata, ka tas nav plānotajā darbā veicamais uzdevums. Mans darba uzdevums ir veidot analītisku skatījumu uz lietām izejot no Fuko izstrādātās pozīcijas, kā jau pierādīta un iespējama skatupunkta. Šajā darbā tiks veikts eksperimentāls mēģinājums skatīt sociālo notikumu attīstību un vēsturi caur Fuko piedāvāto pavērsienu uz varas un sabiedrības attiecību interpretēšanu. Lai veiktu šādu aplūkojošu darbību, paralēli iztirzājot problēmas mūsdienu sabiedrībā, mēģināšu risināt jautājumu, kāda ir Fuko iestrādne biovaras izpratnē un skaidrošanā. Sekojot Fuko, vēlos it sevišķi analizēt zināšanu un varas tehnoloģiju lietojumu indivīda un sabiedrības regulēšanā un ietekmēšanā. Vēlos apskatīt medicīnisko prakšu, armijas apmācības tehnikas un metodikas funkcionēšanu kā politisko instrumentu no vienas puses un morālo instrumentu no otras. Par politisko autoritāti un varas tehnoloģijām, kas nosaka indivīda izturēšanos, Fuko raksta daudz. Taču ir vērts arī piezīmēt, ka Fuko ne tikai analizē šādas tehnoloģijas, bet arī problematizē jautājumu par dzīves mākslu, kuru indivīdam vajadzētu sasniegt nākotnes perspektīvā.
Aprakstot sociālfilosofiskās problēmas, kuras rodas, saskaroties biopolitikai ar ētiku, nodarbošos ar jautājumiem, kuri ir vieni no diskutablākajiem jautājumiem vadošo pētnieku aprindās1, kā arī aplūkošu šos jautājumus vienīgi vispārīgi, atstājot iespēju vēlāk izstrādāt šīs nianses citos darbos. Viens no jautājumiem, ko skaršu, ir jautājums par bioētikas un biopolitikas savstarpēji lobējošo darbību. Tomēr šāds uzstādījums „biopolitika vs. bioētika”, līdz galam tomēr nav skaidrs, jo tās abas ir vērstas dzīvības uzturēšanas virzienā. Neskaidrais biopolitikas raksturs liek ekspertiem atgriezties pie dažādu teorētiķu tekstu izpētes un biopolitikas jēdziena analīzes, kā arī vēsturisko problēmas ģenēzes analīzes.…
